Pētnieks par karu Tuvajos Austrumos: Izraēlai šobrīd nav iemesla deeskalēt šo situāciju

Viņš atgādina, ka šobrīd, ja neskaita divus cilvēkus, nav atgriezti ķīlnieki un par to nenotiek plašas sarunas. Līdz ar to Izraēlai nav iemesla deeskalēt šo situāciju, lai gan to arvien uzkrītošāk pieprasa starptautiskie partneri. Pētnieks prognozē, ka viss turpina balansēt un ar šādu situāciju jārēķinās vēl kādu laiku.

Komentējot sabiedrības noskaņojumu, Ozols norāda, ka lielai daļai šobrīd nav pat bijusi iespēja identificēt un apbedīt mirušos. Tāpēc lielai daļai sēras vēl arvien nav līdz galam sākušās.

"No Izraēlas viedokļa ir nepieciešams to apliecināt, bet tajā pašā laikā tas nozīmētu tik daudz jaunu bojāgājušo abās pusēs, ka, ja vien ir iespējams no tā izvairīties, racionālas puses censtos no tā izvairīties. Taču jautājums – kā? Lai no tā izvairītos "Hamās" pašiem ir jāiziet no Gazas sektora un jāpadodas. Mēs saprotam, ka tas nav iespējams," pauž pētnieks.

"Viens no iemesliem, kāpēc notiek tieši šis karš (es nerunāju par garo attiecību vēsturi 1400 gadu garumā), ir tas, ka Mahmuds Abass, kas ir prezidents otrajā palestīniešu teritorijā – rietumkrastā, kas ir stipri lielāks nekā Gazas sektors – viņš ir vecs cilvēks, šajā reģionā līderi parasti mirst vai ar sirdi vai insultu. Līdz ar to ir skaidrs, ka var veidoties varas vakuums. Lai nepieļautu, ka atkal notiek tas pats kā savulaik pēc Jasira Arafata nāves – šī slēgtā palestīniešu elite izbīda Mahmudu Abasu un notur viņu varā, "Hamās" cenšas jau pie laika sakārtot šo situāciju tā, lai tas pārstāvētu visus palestīniešus. Un tas noliktu starptautisko sabiedrību fakta priekšā – ka no teroristiskas organizācijas viņus nāktos uzskatīt par palestīniešu viedokļu paudējiem," skaidro Ozols.

Jautāts par nostāšanos kāda pusē, viņš min, ka rietumvalstis ir balstītas kristiešu domāšanā – tā neparedz robežstāvokļus, kurā taisnība var būt abām pusēm un vienlaikus taisnība var arī nebūt abām pusēm. "Tas ir tieši tas, kas notiek šajā gadījumā."