Latvija sper soļus, lai ikviens varētu izvēlēties cieņpilnu nāvi

Grozījumu Pacientu tiesību likumā būtība ir nodrošināt personas tiesības veikt apzinātu izvēli atteikties no veltīgas ārstēšanas, saņemot veselības stāvoklim atbilstošu sāpju un ciešanu mazinošu terapiju, psiholoģisko un garīgo atbalstu, kā arī nodrošinātu humānu attieksmi pret pacientu dzīves noslēgumā.

"Tas dod tiesības pacientam, kamēr ir pie samaņas, ir vesels, saprot, ko dara, gadījumā, ja gadījumā dzīvē pienāk situācija, ka ir veģetatīvs stāvoklis, lemt par to, ka viņu neārstē, neatdzīvina, ļauj nomirt," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" skaidroja RSU Juridiskās fakultātes prodekāne, advokāte Karina Palkova.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka atteikšanās no veltīgas ārstēšanas nenozīmētu pacienta eitanāziju. "Juridiski Eiropā un pasaulē mēs uz to raugāmies kā uz cieņpilnu nāvi," piebilda Palkova.

Advokāte gan norādīja, ka jautājums ir komplicēts un nepieciešams veikt plašākus pētījumus, lai noskaidrotu visas sabiedrības viedokli.

"Ar šo jautājumu mēs nevaram steigties… Ja runājam par papildu izpēti šajā jautājumā, kur mēs iesaistām pacientus, nepilngadīgus pacientus, ārstniecības personas, atbalsta personas, arī radiniekus, kā minimums, gads ir nepieciešams izpētei. Nu, es domāju, ka divu gadu laikā Latvijā to varētu mēģināt ieviest," norādīja Palkova.

Viņas vērtējumā iecere "nav slikta ideja," un līdzīga prakse tiek piekopta arī citviet Eiropā.