Teju visi ir tīmeklī: CSP ziņo, ka 93,1% mājsaimniecību Latvijā ir pieejams internets

Mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets, 2023. gadā sasniedzis 93,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās. Salīdzinoši pirms 10 gadiem internets bija pieejams 71,6 mājsaimniecību.

Salīdzinot ar 2022. gadu, interneta pieejamība Latvijas mājsaimniecībās pieaugusi par 1,7 procentpunktiem. Visplašāk internets pieejams Pierīgas un Rīgas reģionos – attiecīgi 95,2% un 94,3% mājsaimniecību, turpretī Latgales reģionā šis rādītājs ir zemāks – 86,2 %. Internets pieejams 93,9% pilsētu mājsaimniecību (salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugums par 1,1 procentpunktiem), un 90,3% lauku mājsaimniecību (salīdzinot ar 2022. gadu, kritums par 2,3 procentpunktiem). Tāpat internets biežāk pieejams mājsaimniecībās ar bērniem – 99,4% – kamēr mājsaimniecībās bez bērniem – 92,4%.

2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, nedaudz audzis regulāro interneta lietotāju, t.i. to, kuri internetu lieto vismaz reizi nedēļā, īpatsvars, sasniedzot 91,4 %, bet 10 gados tas ir pieaudzis par 20,2 procentpunktiem. Vislielākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir starp cilvēkiem ar augstāko izglītību (97,8%), kamēr iedzīvotāju grupā ar vidējo izglītību – 88,7 %, bet ar pamatizglītību – 83,4%.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir internetbankas un elektroniskā pasta lietošana, ko izmanto attiecīgi 83,6 % un 81,5 % iedzīvotāju, bet ziņas ziņapmaiņas lietotnēs sūta 79,2% iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši internetā meklē ar veselību saistītu informāciju (attiecīgi 64,4 % un 39,5 %).

Atšķirības vērojamas arī dalījumā pēc izglītības līmeņa – cilvēki ar augstāko izglītību gan biežāk lasa ziņas, avīzes vai žurnālus tiešsaistē (83,6 %), gan meklē ar veselību saistītu informāciju (69,7 %), kā arī vairāk iesaistās tiešsaistes konsultācijās, parakstās vai balso par pilsoniskām vai politiskām iniciatīvām (22,8 %), kamēr cilvēki ar pamatizglītību to dara daudz retāk, attiecīgi – 47,6 %, 27,0 %, 5,4 %.

2023. gada aptaujā iedzīvotājiem tika jautāts par mācību aktivitātēm internetā. Gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju jeb 24,0 % izmanto mācību materiālus tiešsaistē (piemēram, mācību video, vebināri, elektroniskās mācību grāmatas u.c.). 17,2 % iedzīvotāju sazinās ar skolotājiem, pasniedzējiem vai skolēniem, studentiem tiešsaistē, izmantojot audio vai vizuālos rīkus (piemēram, Zoom, MS Teams u.c.). 12,8 % iedzīvotāju apgūst kursus tiešsaistē (piemēram, coursera.org, openmind.lv u.c.).