"Latvijas Lepnums 23" balvu nominācijā "Vairāk nekā prasa pienākums" saņem Jurijs Kapustins, kura vadībā 1996. gadā nodibināta biedrība "Integrācija sabiedrībai". Tās mērķis bija izveidot un iedzīvināt efektīvu sociālās rehabilitācijas modeli sabiedrības atstumto cilvēku – bijušo notiesāto, alkoholiķu, narkomānu un bezpajumtnieku – rehabilitācijai.
Noslēdzot 20 gadu darba gaitas Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvaldē, Jurijs jau 1990. gados saprata, ka jāveido atšķirīga bijušo notiesāto personu sociālās rehabilitācijas sistēma. Galvenais princips – jāparūpējas ne tikai par bijušo cietumnieku materiālajām vajadzībām, bet arī par viņu emocionālajām un garīgajām vērtībām. Kopš 1998. gada Jurijs ir biedrības "Integrācija sabiedrībai" sociālās rehabilitācijas centra "Ratnieki" vadītājs, kur nu jau 25 gadu garumā tiek īstenots Jurija vadībā izstrādātais sociālās rehabilitācijas modelis.
Darbs sākās nelielā ēku grupā lauku teritorijā Salas pagastā, taču tagad centrs ir labiekārtots. Tas panākts, biedrībai piedaloties projektu konkursos, kā arī pašu spēkiem piedaloties darbu veikšanā un teritorijas labiekārtošanā. "Ratnieki" bija pirmais šāda veida centrs Latvijā.
Jaunais sociālās rehabilitācijas modelis paredz sistemātisku un kompleksu palīdzību bijušo notiesāto vīriešu sociālo, psiholoģisko, ētisko un tikumisko, kā arī ekonomisko problēmu risināšanā. Šādu palīdzību centrā saņēmuši vairāk nekā 900 vīrieši. Cietumā no pilnu sociālās rehabilitācijas kursu apguvušajām personām atgriežas mazāk nekā 10%, kas ir unikāls rezultāts ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā.
Centru apmeklējuši un Jurija komandas darbu atzinīgi novērtējuši viesi teju no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Jurijs veic arī misijas darbu Latvijas cietumos, sadarbojas ar Valsts probācijas dienestu, kā arī dalās ar savu pieredzi ar citu vēlāk izveidoto sociālās rehabilitācijas centru vadītājiem.
Jurijs stāsta, ka katram cilvēkam dzīvē ir kāds izaicinājums un viņa ir šis – palīdzēt atstumtajiem. Sākotnēji viņš gan nezināja, kā to pareizi darīt, taču pieredzes apmaiņa ASV palīdzēja atrast tieši to, kas nepieciešams cilvēkiem Latvijā.
"Mēs esam izveidojuši veiksmīgu modeli, kas palīdz cilvēkiem atrast sevi un kļūt var uzvarētājiem," stāsta Jurijs un turpina: "Kas ir uzvarētājs? Cilvēks, kurš prot risināt problēmas. Kas to risināšanai ir nepieciešams? Pareiza informācija un resursi. Ja uzzinām pareizu informāciju un iegūstam resursus, varam atrisināt problēmu. Tas ir tas, ko mācām šiem cilvēkiem."
Balvas ieguvējs gan atzīst – cilvēkam pašam ir jāgrib mācīties, tikai tad viņš varēs dzīvot citādāk. Taču ir daudzi, kuri sirgst ar alkoholismu vai narkotiku atkarību un to nespēj atzīt. Ja nav atzīšanās, nav iespējams šādiem cilvēkiem palīdzēt.
Jurijs norāda, ka šie cilvēki – atstumtie – parasti nezina, ka var būt uzvarētāji, var dzīvot citādāk. Viņi visbiežāk domā, ka prot dzīvot, bet tā nav taisnība. "Mūsu klienti prot dzīvot cietumā, bet neprot dzīvot sabiedrībā. Jā, varbūt viņi zina, ka var dzīvot citādāk, bet maldīgi domā, ka pēc cietuma vairs nebūs atkarīgi, nelietos alkoholu, narkotikas, viņiem būs dzīvesvieta, būs darbs. Varbūt tā arī būs, bet uz īsu laiku. Agrāk vai vēlāk viņi zaudē naudu, mājas, ģimeni un sevi. Tāpēc ir nepieciešams viņus apmācīt, motivēt un dot praktiskas iemaņas," skaidro laureāts.
Viņš ar nožēlu atzīst, ka Latvijas sabiedrība ir par maz informēta tajā, cik liela patiesībā mūsu valstī ir problēma ar ieslodzītajiem. Latvija ir līderis ES pēc ieslodzīto skaita pret iedzīvotājiem – mums ir četras reizes vairāk šādu cilvēku nekā, piemēram, Dānijā, Zviedrijā un Somijā.
Jurijs stāsta, ka daudzi domā: "Lai šie cilvēki sēž cietumā!" Taču vien retais zina, ka tas patiesībā valstij izmaksā ļoti dārgi. "Viena cilvēka uzturēšana cietumā vienu dienu maksā 50 eiro. Vidējais termiņš cietumā ir pieci gadi, kas galu galā ir 90 tūkstoši eiro par vienu cilvēku no valsts budžeta, no nodokļu maksātāju naudas. Un galu galā 90% no kādreizējiem cietumniekiem arī atgriežas cietumā – šos cilvēkus visu mūžu sauksim par tiem, kas sēdējuši cietumā. Tas ir nonsenss."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Savukārt atstumto rehabilitācija, kādu palīdz realizēt Jurija centrs "Ratnieki", vienam cilvēkam izmaksā deviņus tūkstošus eiro, un mazāk nekā 10% no rehabilitāciju izgājušajiem atgriežas cietumā. Tas tiešā veidā palīdz valstij ietaupīt līdzekļus.
Tas ir valsts uzdevums sabiedrībai skaidrot un problēmu risināt, saka Jurijs. "Ratnieki" ir maza organizācija, kas ir atradusi veiksmīgu modeli, bet Latvijā kopumā šādi rehabilitācijas centri būtu nepieciešami aptuveni 15. Rehabilitāciju kā tādu var uzsākt jau cietumā, taču centros ar šiem cilvēkiem strādātu jau brīvībā, jo cilvēks var izmainīties tikai brīvībā.
Jurijs norāda, ka rehabilitācijas centru izveide nebūtu dārga un to varētu paveikt jau trīs gadu laikā, taču birokrātija mūsu valstī ir pārāk spēcīga. "Pirms trīs gadiem man zvanīja Valsts kontrole. "Mēs iesim pie jums! Neuztraucieties, mēs tikai gribam ar jums iepazīties." Atbrauca, runāja ar klientiem, ar darbiniekiem. Pēc pus gada bija revīzija, kur rakstīja, ka Latvijā nav rehabilitācijas sistēma. Cietumi ir, probācija ir, entuziasti ir, bet sistēmas nav. Tas ir dārgi mūsu budžetam. Mani uzlūdza uz Saeimu, komisijā par to runājām, visi Saeimā bija par. Bet kur tas palika? Birokrātija ir pārāk spēcīga."
Runājot par "Latvijas Lepnums" balvas saņemšanu, Jurijs neslēpj, ka aizvien ir grūti tam noticēt. Viņš pat sev iekniebis vaigā, jo vēl nav līdz galam sapratis šī titula mērogu un prestižu. "Man kā kristietim, kā parastam cilvēkiem liekas, ka tas ir brīnums, ka mana valsts, kuru es mīlu un no kuras esmu tikai maza daļa, lepojas ar mūsu aktivitātēm un rezultātiem. Tas ir komandas darbs," uzsver Jurijs.
Sarunas noslēgumā viņš pasakās savai komandai un cilvēkiem, kuri pieņēma centra palīdzību un izmainīja savu dzīvi. Tāpat paldies vārdi tiek TV3 žūrijai, kurai, kā ar humoru saka Jurijs, ir īpaša redze, jo izdevās visu pieteikumu vidū saskatīt tieši viņa komandas paveikto darbu.
Svinīgajā godināšanas ceremonijā “Latvijas Lepnums” ik gadu tiek apbalvoti līdzcilvēki, kuri ar savu darbu un pašaizliedzību padara Latviju labāku, veicinot pozitīvas pārmaiņas, vairojot iejūtību, iekļaušanu, uzlabojot cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības domu. Svinīgā godināšanas ceremonija ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem, kuri ir tepat starp mums. Laureātiem apbalvojumu pasniedz gan Latvijā atpazīstamas personības, gan arī balvu saņēmējiem svarīgi cilvēki, ar ko krustojušies dzīves ceļi.
