Rīdzinieks Sergejs šovasar pamanījis, ka mājas pagalmā skrien žurkas un ne jau viena vien.
Pāris metru attālumā no daudzdzīvokļu mājas atrodas bērnudārzs, lai gan Sergeja bērni apmeklē citu izglītības iestādi, tāpat viņš ir šokā, ka žurku skaits nemazinoties. Pat intervijas laikā grauzēji nekautrējas līst ārā no alām, kas izraktas ap visu māju.
Iedzīvotāji nemaz nebrīnoties, ka pagalmu apsēdušas žurkas, jo mājas pārvaldnieks aizvēris atkritumu stāvvadus. Šobrīd atkritumu konteineri atrodas tieši pie nama, kur patīk uzturēties arī grauzējiem.
Veselības inspekcija septembra nogalē ir saņēmusi iesniegumu no iedzīvotājiem, speciālisti apsekojuši konkrēto adresi un secinājuši, ka deratizācijas pasākumi tiekot veikti, taču ne pietiekami.
"Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāve skaidro, ka atkritumu stāvvadi tikuši slēgti atbilstoši Rīgas domes lēmumam, tāpēc nav plānots tos atvērt.
Konkrētajā adresē deratizācijas pasākumi veikti atbilstoši Ministru kabineta prasībām, proti, 4 reizes gadā, savukārt ārpuskārtas – vēl papildu 8 reizes. Būtiski, lai atkritumu apsaimniekotāji nodrošinātu tādus konteinerus, lai grauzēji tajos nevarētu iekļūt, savukārt iedzīvotāji aizvērtu to vākus.
Mājas apsaimniekotājs ir pārliecināts, ka labākais risinājums, kā atbrīvoties no grauzējiem, ir uzstādīt slēgta tipa atkritumu novietnes, taču iedzīvotājiem visiem kopā par to ir jāvienojas.
Veterinārmedicīnas zinātņu doktors Kaspars Kovaļenko skaidro, ka ir teju neiespējami atbrīvoties no šiem grauzējiem. Var mēģināt tās atbaidīt ar eikalipta smaržu, kas žurkām nepatīk. Ja tās neizdodas uzveikt ar konkrēta ražotāja indi, tā ir jāmaina, jo žurkas pierod.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
