ES vēlas veicināt atkritumu pārstrādi, par paraugu varētu ņemt jaunu rūpnīcu Zviedrijā

Šīs rūpnīcas jauda ir iespaidīga – tā var pieņemt teju visu plastmasas atkritumu apjomu, kurš nāk no Zviedrijas mājsaimniecībām. Jaunā rūpnīca valsts vidienē ar nosaukumu "Site Zero" gadā spēj sadalīt 200 tūkstošus tonnu plastmasas sadzīves atkritumu.

Automatizētā procesā, kur liela nozīme ir augstas precizitātes kamerām, tiek atpazīti šokolādes iesaiņojumi, plastmasas maisiņi, jogurta trauki un citi.

Galvenā atšķirība no tradicionālajām šķirošanas iekārtām, kurās var atdalīt ierobežotu plastmasas paveidu, – šī spēj identificēt un nodalīt 12 galvenos paveidus. Tas ir izšķiroši, lai, pārstrādājot iepakojumu, varētu iegūt augstas kvalitātes jaunu plastmasu.

"Jūs varat jaukt kopā dažādas plastmasas, taču tad no jauna var veidot ļoti vienkāršus priekšmetus kā šis. Tā ir daļa plastmasas soliņa, sakausēts no dažādām plastmasām. (..) Taču, ja plastmasa tiek šķirota, to var izmantot no jauna. Šī mazgāšanas pudeles sastāvs 95% ir no tās pašas plastmasas," stāsta "Site Zero" valdes priekšsēdētājs Matiass Filipsons.

Tātad – bez pienācīgas šķirošanas plastmasu var izkausēt tikai zemas vērtības plastmasā. Vai arī sadedzināt, kas nav ilgtspējīgi.

Zviedrijas rūpnīca ir sava veida flagmanis. Gaidāmie Eiropas Savienības tiesību akti paredz, ka turpmāk vismaz trešdaļai no ražotāju iepakojuma būs jānāk no otrreizējās pārstrādes. Tas liek aizdomāties arī uzņēmumiem. Atkarībā no tā, cik daudz viņi nāk pretim vides prasībām, nosaka maksu par iepakojuma savākšanu un pārstrādi.

Stokholmas lielveikala "ICA" plauktos izceļas tieši pelēkā mazgāšanas līdzekļa pudele.

"Šis konkrētais produkts ir mūsu flagmanis otrreizējās pārstrādes ziņā. Iepakojums, kurš vēlāk atkal pārtop par iepakojumu," skaidro lielveikalu tīkla "ICA" pārstāve Karina Javerta.

Pasaulē ik gadu tiek saražots 430 miljonus tonnu plastmasas. Lielākā daļa – iepakojums, no kura ātri atbrīvojas. Zviedrijas ceļš ir tikai mazs piliens jūrā, taču var kļūt par paraugu.

"Aprites ciklam plastmasas pārstrādē ir jābūt galamērķim korporācijām un valdībām. Un tas nozīmē, ka katrs plastmasas dzīves cikla posms ir jāsamazina līdz nullei," uzsver "Stockholm Resilience Center" pētnieks Roberts Blasjaks.

Eiropas Parlaments šonedēļ pieņēma nostāju jaunu noteikumu sakarā, kas kalpos par pamatu sarunām ar dalībvalstu valdībām. Tas nozīmē, ka ar laiku šāda veida pārstrādes politika būs saistoša arī Latvijai.