Vandaļi posta kultūras mantojumu – Daugmales pilskalnu; atbildība jāuzņemas zemes īpašniekam

Daugmales pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu un kapulauku ir viens no ievērojamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem. Tomēr ne visi objektu spēj adekvāti novērtēt. Pavisam nesen kāds ar bezceļiem domātu džipu brutāli kalnu izbraukāja no visām debes pusēm, atstājot dziļas rises. Notikušais ir sagādājis nepatīkamas emocijas pilskalna apmeklētājiem.

"Pilskalns ir kultūras vēstures piemineklis. Vispār nav jautājumu par tādu lietu," piekrīt aculiecinieks.

Apkārtnē dzīvojošie vērsās Nacionālajā kultūras mantojumu pārvaldē. Tika uzsākta pilskalna īpašnieku apzināšana. Atklājās, ka tādi ir divi, kāda vietējā zemnieku saimniecība "Apiņi" un 1946. gadā dzimis Kanādā dzīvojošs latvietis. Tāpat gar īpašumu iet servitūta ceļš, kas piekritīgs Ķekavas novada pašvaldībai. Komunikācija ar kanādieti un zemnieku saimniecības īpašnieku notiek nevis telefoniski vai pa elektronisko pastu, bet gan izmantojot laikietilpīgākas metodes.

"Mēs sūtām vēstules. Ja viņi nesakops līdz decembra pirmajai pusei, kā mēs viņiem nolikām, iestāsies administratīvā atbildība un tiks sastādīta administratīvā pārkāpuma lietvedība," skaidro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja Iveta Marta.

Ja vēstule uz Kanādu vēl noteikti ceļo, zemnieku saimniecības īpašnieks to jau ir saņēmis un visnotaļ neizprot komunikācijas stilu un saturu.

Z/s "’Apiņi’’ īpašnieks telefonintervijā skaidro: "Principā mēs būsim tie, kuri par to atbildēs, jo mēs esam saņēmuši dokumentus, ka mums uzliks sodu, kaut arī mēs neko neesam darījuši."

Stāstot par to, cik liels ir sods, zemnieku saimniecības īpašnieks saka: "Mūsu gadījumā, tā kā zeme ir uz juridiskas personas vārda, laikam tur bija līdz 4 tūkstošiem eiro. Tas tā nedaudz nesaprotami, no tā pieminekļu aizsardzības fonda. Cik es saprotu, tā ir populāra apskates vieta, un iepriekš nebija nekādu problēmu. Šogad es esmu pamanījis, ka ir kvadricikli, kuri sāk izbraukāt to kalnu. Diemžēl mēs neko nevaram izdarīt. Mums piezvana, mēs aizbraucam, bet tur vairs neviena nav. Pie rokas mēs pieķert nevaram."

Tomēr Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja uzskata, ka par notikušo atbildīgi ir tieši īpašnieki, jo katram privātīpašumam jābūt norobežotam. Vai tā ir māja, aramlauks vai pilskalns – atšķirības neesot.

"Viņiem būtu jānorobežo vieta tā, lai tur nepiekļūst automašīnas. Un to var diezgan elementāri izdarīt," skaidro Marta un uz jautāju vai tiks meklētas vainīgās personas viņa atbild: "Vainīgais ir īpašnieks. Protams, ja īpašnieks saka, ka viņš nav vainīgs, tad viņam ir jāpiesaista policija, kura palīdzēs izmeklēšanā."

Žoga izvietošana pie konkrētā pilskalna var būt sarežģītāka un dārgāka nekā Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei var šķist.

Šobrīd pilskalnu iespējams iekarot no trīs pusēm: pašvaldības – pa servitūta ceļu vai izceļoties no Daugavas ar laivām, amfībījām un desantu, no kanādieša zemes – teritorijā var iebraukt ar džipiem un visurgājējiem un no zemnieku saimniecības izmantojot kvadriciklus. Visos nenoslēgtajos variantos pilskalns būs kritis.

Lai teritoriju pilnībā norobežotu, ir nepieciešami pārsimt metru žoga, tā teikt, lai viss droši un no visām pusēm. Par to īpašniekiem savstarpēji jāvienojas, jo šāda iecere var izvērsties dārga. Aptuvenās izmaksas vienam metram ir piecdesmit eiro.

Acīmredzot tagad visiem Latvijā apzināto 482 pilskalnu zemju īpašniekiem jāgatavojas sliktākajam, jo pēc šādas pieminekļu sargu loģikas pat jebkurš dūriens ar lāpstu pilskalna smiltī var beigties ar sodu un piespiedu kārtā liekamu žogu.

"Mums risinājuma nav, jo kvadricikli izbrauks. Es varu gan rakt grāvjus, gan likt nožogojumus. Taču kvadricikli ir kvadricikli. Mēs tā nevaram. Mēs varam tikai savu iežogot. Un, ja mēs iežogojam, tad tur apmeklētāji nevarēs piebraukt," skaidro zemnieku saimniecības īpašnieks un skaidro: "Nē, žogs nav risinājums. Tā ir publiska telpa. Nezinu, vai es kā privātais īpašnieks varu vienkārši aizliegt piekļuvi tādam kā piemineklim.

Arī Ķekavas novada dome ideju par žoga aplikšanu gar Daugmales pilskalnu nesteidz atbalstīt. Šāda iecere būtu būtisks šķērslis tūrisma attīstībai.

"Mums ir informācija, ka Kultūras mantojuma pārvalde ir pieprasījusi uzlikt žogu, bet īpašnieks pagaidām to nav izdarījis, bet faktiski mēs arī priecātos, ja būtu iespēja atrast kādu kompromisu. Nelikt to žogu, bet arī lai vandaļi tur nepostītu šo kultūras mantojuma objektu, jo tomēr mēs redzam, ka jā, ir tādas bažas, ka varētu ietekmēt, kā jūs arī sakāt, to tūristu plūsmu un mums uz tūrismu tas, protams, neatsauktos labi. Kaut vai vizuāli, kā tas tagad varētu būt, ka tur stāvēs tas žogs pie tā objekta," skaidro Ķekavas novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Andris Vītols.

Valsts policijā šobrīd nav saņemti iesniegumi par Daugmales pilskalnā notikušo. Līdz ar to nekāda vainīgā meklēšana nav uzsākta. Ķekavas novada pašvaldības policija ir pastiprinājusi patrulēšanu gar vēsturiski aizsargājamo vietu ar mērķi mazināt jebkādus huligānisma draudus.