Smiltēns norāda, ka lielākais grēks 2024. gada valsts budžetā ir parāds pret iekšlietām

Nākamgad palielināsies gan valsts izdevumi, gan ieņēmumi. Ieņēmumi paredzēti 14,5 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi pārsniegs 16 miljardus eiro. Tādējādi budžeta deficīts tiek lēsts 2,8 % apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Par budžeta prioritātēm nākamgad ir izvirzīta veselība, izglītība, drošība. Šīm nozarēm sadalīta arī lielākā daļa papildu pieejamās naudas. 275 miljonus eiro plānots piešķirt veselībai. Nauda paredzēta mediķu algu celšanai, kompensējamo zāļu plašākai pieejamībai, rindu mazināšanai pie ārsta, onkoloģijas pacientiem, kā arī sirds un asinsvadu veselībai.

Izglītības nozarei papildu paredzēti vairāk nekā 100 miljoni eiro – tie tiks novirzīti pedagogu algām, augstākajai izglītībai un zinātnei, mūsdienīgiem mācību līdzekļiem un dabaszinātņu un tehnoloģiju jomai. Par drošību runājot, iekšlietām papildu tiks teju 92 miljoni eiro – tostarp tie tiks novirzīti ugunsdzēsēju glābēju algām, kā arī austrumu robežas izbūvei.

"Jauno Vienotību" pārstāvošais finanšu ministrs Arvils Ašeradens, sarunā ar TV3 raidījumu "900 sekundes" budžeta pieņemšanā paredz diskusijas par veselības aprūpi, demogrāfiju un atzīst, ka atalgojuma un sociālā pakete ir kritizējama.

Opozīcijas deputāts un "Apvienotā saraksta" līdzpriekšēdētājs Edvards Smiltēns prognozē lielākas diskusijas par iekšlietām, norāda, ka demogrāfijā risinājumu praktiski nav un vērš uzmanību uz kļūdām pedagogu algu aprēķiniem.

Smiltēns norāda, ka lielākais grēks budžetā ir parāds pret iekšlietām. Viņš norāda, ka NBS budžets ir drošībā, bet radies liels disbalanss ar iekšlietām. Tikmēr "Jaunās Vienotības" politiķis redz problēmu dienestu atalgojumu atšķirībās.

Smiltēns uzskata, ka šis ir uzskatāms par tehnisko budžetu – eksports krīt, investīcijas krīt un šobrīd notiek iešana nepareizā virzienā. Politiķis vērš uzmanību, ka pēdējie pieci gadi ir raisījuši zvērīgu atpalicību no baltijas valstīm.