Kanāda Latvijā izvietos helikopterus, raķešu sistēmas un plāno dubultot karavīru skaitu

Kanāda ir nozīmīgs partneris Latvijas drošības stiprināšanā. Tā vada pie mums izvietoto NATO kaujas grupu. Ierodoties Rīgā, Kanādas aizsardzības ministrs Bils Blērs uzsvēra alianses apņemšanos aizsargāt katru NATO teritorijas kvadrātcentimetru.

"Tik trauslā pasaulē, kāda tā ir tagad, kurā brutāli diktatori kā Vladimirs Putins ir gatavi līdz ar zemi nolīdzināt pilsētas, izpostīt ģimenes un sabradāt cilvēka cieņu, ir svarīgi, lai tādas valstis kā mēs turētos kopā. Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud demokrātiju Eiropā un visā pasaulē. Un kā NATO sabiedrotie mēs esam apņēmušies nodrošināt mūsu kolektīvo aizsardzību," apliecina Blērs.

Kā lēmuši NATO valstu līderi, kaujas grupas Baltijas valstīs tiek palielinātas no bataljona līdz brigādes līmenim. Un lai to īstenotu, Kanāda jau sākusi paplašināt savu klātbūtni.

Pirms mēneša Latvijā nogādāti 15 "Leopard" tanki. Bet šodien Kanādas aizsardzības ministrs paziņoja par jaunākajiem lēmumiem klātbūtnes stiprināšanai.

Pirmo reizi Eiropā kopš NATO misijas Bosnijā un Kosovā, Kanāda pastāvīgi dislocēs taktisko aviāciju.

No nākamā gada vasaras Latvijā būs četri Kanādas gaisa spēku "Griffon" helikopteri. Tāpat tiks izvietotas 30 miljonu eiro vērtas pārvietojamās prettanku raķešu sistēmas.

"Tie ir moderni prettanku ieroči. Mūsu karavīri būs labāk ekipēti, lai stātos pretī draudiem, ko rada kaujas tanki. Tie stiprinās atturēšanas spējas, vienlaikus garantējot mūsu cilvēku drošību. Šīs sistēmas mēs iegādājamies paātrinātā kārtībā un pirmās tiks nogādātas 2024. gada vidū," saka Blērs.

Lai spētu uzņemt brigādes lieluma NATO kaujas grupu, savus mājasdarbus turpina veikt arī Latvija.

"Galvenais infrastruktūras objekts, ko mēs būvējam, ir "Sēljas" militārā bāze. Bet runa nav tikai par "Sēliju". Mums jāturpina attīstīt arī Ādažu militārā bāze. Tā vēl ir jāuzlabo, kas prasīs kādu laiku. Daudz kas labs jau ir sasniegts, bet darbs turpinās, jo mēs paplašināmies. Mēs augstu vērtējam, ka Kanādas vadībā kaujas grupa tiek paplašināta līdz brigādes lielumam. Protams, vēl ir jāsper nākamie soļi, bet šobrīt viss norit saskaņā ar plānu," norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Kanāda Latvijā plāno izvietot arī vidēja darbības rādiusa radaru. Un turpinās darbs, lai iepirktu tuvas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un pretdronu sistēmas. Tāpat šodien atklāts, ka mūsu militārajās bāzēs Kanāda ieguldīs vēl 10 miljonus eiro.

Plānots, ka brigāde pilnu kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam. Līdz tam laikam Kanādas spēkus plānots divkāršot no aptuveni 1000 karavīru līdz 2200.