Zinātnieki ir atklājuši piecas jaunas mīkstspalvaino ežu sugas no Dienvidaustrumāzijas. Lai šos dzīvnieciņus atklātu, bija nepieciešamas vairākas zinātniskas misijas uz dzīvnieku dabisko dzīvesvietu – tropiskajiem mežu, kur tos pētīja zinātnieki.
Pētnieki arī atkārtoti novērtēja zīdītāju paraugus, kas gadu desmitiem atradušies muzeju kolekcijās. Jaunais detalizētais, bioloģiskais pētījums par ežu savstarpējām atšķirībām atklāja, ka divi no muzejos jau esošajiem dzīvniekiem patiesībā zinātniski ir jaunas sugas. Trīs citas sugas, kas tika klasificētas kā vienas sugas apakštipi, tika apstiprinātas kā pietiekami atšķirīgas viena no otras, lai tās oficiāli atzītu par atsevišķām sugām.
Viena no vadošajām pētniecēm, doktore Melisa Hokinsa no Smitsona Nacionālā dabas vēstures muzeja (SMNH), "BBC News" teica, ka atklājums liecina par "apbrīnojamo" dzīvības daudzveidību uz mūsu planētas, kas vēl nav atklāta.
"Mēs domājam, ka zinām visu par dabas pasauli," sacīja doktore Hokins, "taču pat par tādām grupām kā zīdītāji – īpaši mazajiem dzīvniekiem, kas dzīvo grūti sasniedzamās dzīvotnēs – mēs patiešām neko daudz nezinām."
"Šādu dzīvnieku atrašana varētu pievērst uzmanību [lietusmežu] ekosistēmām, kas ir ļoti apdraudētas," viņa sacīja.
Kas ir mīkstspalvainie eži?
Dzīvnieki pieder pie ežu grupas, ko sauc par Hylomys, kas visi dzīvo Dienvidaustrumāzijā. Iepriekš bija zināmas tikai divas sugas, un šis atklājums palielina šo sugu skaitu līdz septiņām. Tie ir mazi zīdītāji ar garu degunu un, lai gan tie ir vienas ģints locekļi un pazīstamākais no tiem ir ezis ar drīzāk pūkām, nevis dzeloņiem. Dr Arlo Hinklijs, arī no SMNH, sacīja, ka šāds atklājums ir "īpaši nozīmīgs Dienvidaustrumāzijā, kur pasaulē ir visaugstākais mežu izciršanas līmenis".
Kā atklāj jaunas ežu sugas?
Doktore Hokinsa sacīja, ka "mazos brūnos radījumus", kas dzīvo blīvā mežā, ir sarežģīti pētīt.
Nepieredzējušiem pētniekiem šie mazie zīdītāji izskatās savstarpēji līdzīgi, taču zinātnieku komanda atklāja galvenās atšķirības to ģenētiskajos kodos un fiziskajā formā, īpaši galvās un zobos. "Viņu galvaskausi ir patiešām forši – tie ir mazi, bet viņiem ir patiešām asi zobi. Ja tie būtu lielāki dzīvnieki, tie būtu diezgan biedējoši," sacīja Hokinsa.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Zinātnieki nosauca vienu īpaši garo ilkņu sugu, ko viņi atklāja vienā no muzeja kolekcijām, – Hylomys macarong, nosaukums atvasināts no vjetnamiešu vārda, kas nozīmē "vampīrs".
Pētnieki ne tikai pētīja šos dzīvniekus savvaļā, bet arī pārbaudīja paraugus no kopumā 14 dažādām dabas vēstures kolekcijām Āzijā, Eiropā un ASV.
Divas jaunatklātās sugas – Hylomys vorax un Hylomys macarong – tika atklātas Smitsona un Dreksela universitātes kolekcijās Filadelfijā, kur tās bija noglabājušās atvilktnēs vairākus gadu desmitus.
"Mēs it kā sakām, ka varam ceļot laikā kā muzeju kuratori. Mēs varam ieskatīties kolekcijā un doties uz jebkuru vietu pasaulē," stāsta Hinklijs.
Pētnieki savāca pietiekami daudz ģenētiskā materiāla no trim citām sugām, kuras iepriekš tika klasificētas kā pasugas, lai atklātu, ka tās ir bioloģiski atšķirīgas.
