Gadu mija ir laiks, kad ar cerību lūkojamies uz to, ko varētu solīt nākamais gads. Lai to noteiktu, latvieši ķeras pie dažādiem rituāliem, tostarp arī pie vienas no skaistākajām un senākajām tradīcijām, – laimes liešanas.
LEBM Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Rozīte Katrīne Ponne stāsta, ka latvieši jau izsenis meklējuši kādu vai kaut ko, kas varētu pateikt, kas mums jādara. Piemēram, jau 1830. gada izdevumā "Latvieša draugs" rakstīts – latvieši lēja alvu un tai piedēvēja pravieša spējas.
Tāpat lielu nozīmi vienmēr esam piedēvējuši dažādiem ticējumiem. Piemēram, ja gadījumā negribas liet alvu, plikam jāskrien mežā un atpakaļ. Tas, kurš varēs atskriet atpakaļ, dzīvos deviņu cilvēku mūžu. Savukārt visiem siltumnīcu un mazdārziņu īpašniekiem Jaungada naktī jāskatās debesīs – ja labi redz Piena ceļu, nākamgad būs laba gurķu, kartupeļu un citu dārzeņu raža.
Runājot par alvas liešanu, kalējs Artūrs Purviņš norāda, ka vienmēr vispirms jāpadomā par drošību, proti, galvenais neņemt kausiņu aiz karstā gala, bet aukstā – tad viss būs kārtībā.
Laimes liešanai derēs gan pērnā gada izlietā alva, gan arī no jauna iegādāta. Un to var kausēt uz gāzes plīts, ugunskurā vai jebkur citur, kur sirds Vecgada vakarā vēlas. Tiesa, tā kā, alva kūst aptuveni 150 līdz 200 grādu lielā karstumā, mājās pie gāzes plīts būs jāpagaida nedaudz, taču tas tāpat notiek samērā ātri.
TV3 žurnāliste Kristīne Spure kopā ar muzeja pārstāvjiem izlēja Latvijas 2024. gada laimi. Raugoties izlietajā, Ponne stāsta – veidojums izskatās pēc kalna, kas iet uz augšu. Un ne velti latvieši dzied: "Dod, Dieviņi, kalnā kāpti."
"Proti, mēs virzāmies uz augšu, uz priekšu. Tāpat kalns varētu nozīmēt pārbaudījumus, kas jāpaveic, bet skaidrs ir viens – mēs uzkāpjam kalna galā, mēs spējam to paveikt," akcentē muzeja pārstāve un piebilst, ka izlietā laime arī liecina – nākamgad mūs sagaida nauda.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
