Valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi savās mājās varēs saņemt no 1. janvāra
No nākamā gada 1. janvāra aptuveni 2800 pacientu varēs saņemt valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi savās mājās. Kā norāda Nacionālajā veselības dienestā, šajās dienās vēl tiek slēgti līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem no Latvijas reģioniem, izņemot Zemgales. Tur tuvākajā laikā atkārtoti sludinās atlasi, jo iepriekšējā – neviens neatbilda kritērijiem. Kas var pretendēt uz jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu un, uz ko var cerēt tie, kas dzīvo Zemgalē?
Mobilās komandas paliatīvo aprūpi pacienta dzīvesvietā par valsts līdzekļiem sāks piedāvāt no 1. janvāra. Tā kā līgumu parakstīšana šonedēļ vēl bija tikai procesā, Nacionālais veselības dienests neatklāja pakalpojuma sniedzējus, vien norādīja, ka tādi būs teju katrā reģionā, izņemot Zemgales. Tur tuvākajā laikā atkārtoti sludinās atlasi.
"Bija izsludināts nolikums, kurā pretendentiem bija izvirzīti noteiktie kritēriji, un Zemgales reģionā neviens no pretendentiem neatbilda kritērijiem, lai varētu noslēgt līgumu," teic NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta projektu vadītāja Jūlija Voropajeva.
Tāpēc pacientiem pagaidām būs divas iespējas: vērsties pie pakalpojuma sniedzējiem no citiem reģioniem, kā arī izmantot to, kas līdz šim jau ir bijis pieejams.
Bet, runājot par jauno pakalpojumu grozu, Veselības ministrijā akcentē, ka tas veidots kā vienota sistēma, kas iekļauj gan veselības, gan sociālās komponentes.
"Šie pacienti varēs saņemt mājās ne tikai veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī tehniskos palīglīdzekļus, sociālā darbinieka pakalpojumus, ja nepieciešams, arī specializēto pārtiku, šis būs pirmais integrētais pakalpojums," pauž Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.
Aprūpētāji būs pieejami 24 stundas diennaktī, un darba veicējiem nav noteikts laika limits, cik ilgi būtu jāuzturas pie pacientiem – viss esot atkarīgs no konkrētas situācijas.
Lai varētu pretendēt uz valsts apmaksāto paliatīvo aprūpi dzīvesvietā, pacientam būs nepieciešams konsilija lēmums, kurā norādīts, ka cilvēkam tik tiešām ir vajadzīgs šis pakalpojums, kā arī tajā jābūt ierakstītam teikumam, ka dzīvildze prognozējama līdz sešiem mēnešiem.
Un kā noskaidroja TV3 Ziņas, tieši ieraksts par prognozējamo dzīvildzi mediķiem šķiet mulsinošs un neētisks.
"Protams, tas nav ļoti ētiski, bet tas ir viens no veidiem, kā šiem pacientiem palīdzēt. Mēs aicinām arī ārstus būt iejūtīgākajiem un tomēr šo prognozi šajā konsilija lēmumā ielikt," saka Veselības ministrijas pārstāve.
Pasaules pieredze gan rāda, ka pie labas aprūpes dzīvildze var pagarināties līdz pat diviem gadiem. "Nebūs tā, ka paies seši mēneši un pacients vairs nesaņems pakalpojumu, visticamāk, sazināsies ar ģimenes ārstu vai ārstniecības iestādi, tad pieņems lēmumu," saka Janka.
Tikmēr vēža slimniece Biruta Pavļenko, kura jau ilgu laiku piekalta gultai, ironiski saka, ka ārstu sākotnējās prognozes viņa jau sen pārdzīvojusi. Šobrīd kundze saņem hospisa palīdzību, bet nākamā gada sākumā viņai tā vairs nebūs pieejama, tāpēc svarīgs jautājums, vai arī Biruta varēs pretendēt uz valsts apmaksāto paliatīvo aprūpi savās mājās?
Ja saliek visu kopā, tad tiešām tā dzīvildze. Esmu to pārdzīvojusi jau divas reizes. kas būs tālāk? Esmu pilnīgās šausmās. Gribu lūgt, lai tomēr paliatīvā aprūpe būtu par velti, palikt mājās un nemaksāt par pakalpojumu. Lai valsts rūpējas par mani."
"Viņas ārstam jāsagatavo dokumenti konsilijam, un tas vērtē, kāda ir slimības gaita. Katrā gadījumā bez veselības aprūpes paciente nepaliks, jautājums par to, kāds būs apjoms un konkrēts pakalpojuma sniedzējs," teic Janka.
Plānots, ka valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi pacienta dzīvesvietā sniegs katru gadu. Nākamgad valstij tas izmaksās nedaudz vairāk kā sešarpus miljonus eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
