Zemnieki satraukti par kailsala negatīvo ietekmi uz sējumiem un augļkokiem
Šonedēļ Latvijā gaidāms viens no pēdējo gadu spēcīgākajiem kailsaliem – vairākas naktis pēc kārtas termometra stabiņš nokritīs līdz -20 grādiem. Par to satraukti ir lauksaimnieki, jo spelgonis var radīt pamatīgu postu sējumiem. Mazāk, bet tomēr apdraudēti ir arī augļkoki, zemenes un vīnogas, vēsta TV3 Ziņas.
Lielākās raizes par kailsalu ir zemniekiem, jo daudzviet lauki šobrīd izskatās pilnībā zaļi un tos neklāj ne centimetra sniega. Līdzīga situācija Zemgalē bija arī pirms 10 gadiem, kad spelgonī izsala un bojā gāja milzīgas sējumu platības.
Toreiz Zemgalē atsevišķās saimniecībās bojā gāja pat 90% ziemāju, tāpēc pavasarī bija jāsēj no jauna. Zemnieki cer, ka nekas tāds šogad neatkārtosies, taču prognozes par ilgstošo kailsalu lauksaimniekus dara bažīgus – postījumi var būt arī šogad.
"Šobrīd var ciest ikviens kultūraugs, gan rapsis, gan rudzi, gan kvieši. Jā, šis lauks ir pietiekami attīstījies, sakņu sistēma ir spēcīga. Svarīgākais šobrīd, ja ir tas sals, lai viss sasalst un ir miera periods, kad nesākas atkušņi un tad atkal sals. Tie ir tie apstākļi, kas kultūraugu sakņu sistēmu pilnībā sarauj, un tādējādi tas iet bojā. "
Patlaban zemnieki nekādi nevar palīdzēt. Vien jācer, ka laikapstākļi uzlabosies un izvēlētā sēkla būs gana aukstuma izturīga. Arī situāciju uz lauka varēs novērtēt, vien kļūstot siltākam, kad temperatūra būs stabili virs nulles.
"Mums atliek tikai gaidīt līdz pavasarim. Jā, žēl, ka tik ilgs periods ir nogaidīšanas periods, lai mēs saprastu, kas tad būs noticis uz lauka," neslēpa "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs.
Turpmāko dienu spelgonis var postīt arī augļudārzus un citus apstādījumus, tomēr speciālistu vērtējumā panikai šobrīd pamata neesot. Vecākiem augļkokiem arī -20 grādu sals nekaitēs. Tomēr tas var apdraudēt jaunākus krūmus, arī zemenes, vīnogas. Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis norāda, – lielākais risks, ka kailsalā izsalst zeme un tad augiem un krūmiem var apsalt saknes.
"Patlaban ir labi, ka ir nedaudz uzsalis. Un šobrīd apdobes joslā ar kaut kādu irdenu materiālu varētu piesegt sakņu zonu. Tā var būt tā pati kūdra, salmi, kaut kas tāds, kas veido tā saucamo izolācijas segu vai slāni. Teiksim, zemenēm var izmantot agrotīklus. Ja tie ir plānāki, noteikti vairākās kārtās, jo it īpaši, ja tās zemenes ir augstākās dobēs, tās var ātrāk caursalt cauri."
Latvijas Lauku konsultāciju centrā tikmēr vērtē – jāseko līdzi laikapstākļu prognozēm. Ja paveiksies, daba pati visu sakārtos un arī pasargās augus no bargā sala.
Ļoti daudz izšķirs sniega segas veidošanās, kādā brīdī tā veidosies, cik ātri vai vēlu. Un tas to risku vai nu pastiprinās, vai pazeminās. Pietiek ar pāris centimetriem sniega segas, lai pasargātu arī sējumus vai augļkoku dārzos apdobes. Ja sniega nav, situācija ir mazliet bēdīgāka.
Šā brīža prognoze liecina, ka, saglabājoties bargam salam, neliels sniegs atsevišķās vietās Latvijā gaidāms no ceturtdienas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
