Mirusi Vācijas futbola leģenda Francs Bekenbauers

Bekenbauers ir Vācijas futbola ikona, jo Rietumvācijas izlases rindās ir guvis 104 vārtus, kā kapteinis izcīnījis uzvaru 1974. gada Pasaules kausa izcīņā un 16 gadus vēlāk Itālijā atkārtojis to kā galvenais treneris. Viņš ieguvis arī daudzus citus apbalvojumus, tostarp 70. gadu vidū ar Minhenes "Bayern" izcīnīja Eiropas kausus, kad viņš nostiprināja reputāciju kā izcili talantīgs aizsargs.

Bekenbauers, iesaukts par "Der Kaiser", bija tikpat elegants, cik dominējošs, un viņš bija tik pārliecinošs spēlētājs, ka apguva modernā aizsarga jeb libero lomu.

Bekenbauera dzīvi pēc spēlēšanas beigām aptraipīja apsūdzības pārkāpumos. 2017. gada martā Šveices prokurori nopratināja tolaik 71 gadu veco Bekenbaueru saistībā ar aizdomām par korupciju 2006. gada Pasaules kausa izcīņā, kas norisinājās Vācijā. Bekenbauers vadīja sākotnējo pieteikumu 2000. gadā un bija sacensību organizācijas komitejas loceklis. Tas bija tumšs periods Bekenbauera dzīvē, bet pārējais laiks bija lielākoties krāšņs.

Bekenbauers dzimis 1945. gada septembrī Minhenes strādnieku rajonā Gīzlingā, uzauga kā "Minhenes 1860" līdzjutējs, bet tā vietā pievienojās tolaik nemodīgās "Bayern" jauniešu komandai. Sākotnēji viņš bija centra uzbrucējs un kluba rindās debitēja 1964. gadā, kad tas spēlēja Rietumvācijas otrajā līgā, kā kreisās malas uzbrucējs. Galu galā viņš pārgāja centra pussarga pozīcijā un, palīdzējis "Bayern" sasniegt Bundeslīgu, 1968./69. gada sezonā kļuva par komandas kapteini, kas jau pirmajā sezonā aizveda "Bayern" līdz čempiona titulam.

Viņš kļuva par iedvesmojošu un neatņemamu "Bayern" līderi, kas 1972.-1974. gadā izcīnīja trīs Vācijas čempionu titulus, kā arī 1974.-1976. gadā ieguva trīs Eiropas čempionu kausus. 20 gadu vecumā Bekenbauers debitēja arī Rietumvācijas izlases rindās Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē izbraukumā pret Zviedriju. Uzvara 2:1 nodrošināja viņa valstij vietu 1966. gada finālturnīrā Anglijā.

Bekenbauers ieguva dažādus apbalvojumus, tostarp "Ballon d’Or" 1972. un 1976. gadā, bet 1984. gadā, pēc karjeras Ziemeļamerikas futbola līgā Ņujorkas "Cosmos" klubā, Bekenbauers pārtrauca spēlēt. Tajā pašā gadā viņu iecēla par Rietumvācijas menedžeri, lai gan viņam nebija iepriekšējas trenera pieredzes. Tomēr tam nebija nozīmes, jo Bekenbauers aizveda savu valsti līdz 1986. gada Pasaules kausa finālam un pēc tam līdz trofejai "Italia 90", pievienojoties Brazīlijas izlases trenerim Mariu Zagallu, kurš guva pasaules mēroga panākumus ne tikai uz laukuma, bet arī laukuma malā.

Pēc tam Bekenbauers īsu brīdi vadīja Marseļas klubu Francijā, bet pēc tam atgriezās "Bayern", 1994. gadā aizvedot klubu līdz Bundeslīgas čempiona titulam un divus gadus vēlāk arī līdz UEFA kausam. Bekenbauers bija arī "Bayern" prezidents un Vācijas Futbola asociācijas viceprezidents.

Bekenbauera, izcilā spēlētāja un vadītāja tēlu, nedaudz aptraipīja iepriekšminētās apsūdzības korupcijā. Arī 2014. gadā FIFA viņam piesprieda 90 dienu diskvalifikāciju par to, ka viņš nepalīdzēja izmeklēšanā par iespējamo korupciju 2018. un 2022. gada Pasaules kausa izcīņas pieteikumos. Viņš bija daļa FIFA izpildkomitejas, kas izvēlējās čempionātu norises vietu.