Šobrīd ar valsts galvojumu studenti ikmēneša tēriņiem var aizņemties līdz 350 eiro, taču ar šo summu iztikt kļūst arvien grūtāk. Taču, vai kredīta slieksni palielinot, nav risks, ka studenti ieslīgs pamatīgos parādos vēl pat nepabeidzot augstskolu?
Inflācija nograuž pamatīgu kumosu no studentu ikdienas tēriņiem paredzētā studējošo kredīta. Tādēļ no nākamā gada to rosina paaugstināt no 350 līdz 500 eiro.
Studējošo kredīta maksimālais apjoms nemainīgs – 350 eiro ir jau kopš 2020. gada. Šajā laikā inflācija gan ir nograuzusi pamatīgu kumosu no studentu ikdienas tēriņiem paredzētajiem līdzekļiem. Tā sasniegusi teju 32% atzīmi, kas nozīmē, ka studenti par to pašu naudu, ko pirms četriem gadiem, šobrīd var iegādāties gandrīz par trešdaļu mazāk.
Un dzīves dārdzību tiešam izjūt daudzi, uzsver Latvijas Studentu apvienībā. Tikai ar iztikai paredzēto kredītu, ja vecāki nenāk palīgā vai students starp lekcijām nepiestrāda, nu jau savilkt galus paliekot grūti arvien lielākai daļai studējošo.
Mums paralēli studijām strādā vairāk nekā puse studējošo, un viņi vidējo strādā vairāk nekā pusslodzi, kas ietekmē ļoti viņu fokusu uz studijām. Un šie 350 eiro, dienesta viesnīcas izdevumi, ēdināšana, transports, tā nav adekvāta summa, to parāda gan statistikas dati, gan runājot ar studentiem to esam sapratuši.
Tādēļ tieši Studentu apvienība arī rosināja kredīta maksimālo summu celt. Tas gan nozīmē, ka jauniešiem, kas izvēlas maksimālo kredīta summu, neilgi pēc absolvēšanas būs jāsāk dzīvot ar prāvām kredītsaistībām, kuras trīs gados var sasniegt pat 15 tūkstošus eiro. Ja arī studiju maksas segšanai ņemts kredīts, saistības knapi iesoļojot pieaugušo dzīvē, var pārsniegt pat vairāk nekā 20 tūkstošus eiro.
"Protams, kredīts ir saistības tomēr šis ir daudz labāks variants nekā tad, ja nav naudas un studijās tiek ņemta alternatīva, kā patēriņa kredīti, ātrie kredīti vai citas lietas," saka Levada.
Izglītības ministrijā prognozē – ja jaunietis izdzīvošanai ņem maksimālo kredītu – 500 eiro mēnesī pirmos divus studiju gadus, kredīta maksājums turpmākos 10 gadus būs nedaudz virs 100 eiro mēnesī. Lai arī ministrijā norāda – summa nav tik liela, lai to absolvents nespētu maksāt, tā aicina katru rūpīgi izvērtēt šīs kredīta nepieciešamību.
Tomēr jāsaprot, ka tā nav dāvana. Tas būs jāapmaksā. Skaidrs, ka cilvēks ar augstāko izglītību, mēs redzam pēc mūsu absolventu monitoringa datiem, ka viņš trīs gadu laikā pelna par 50% vairāk nekā cilvēks bez augstākās izglītības, skaidrs, ka viņam šī investīcija atmaksājas. Bet tomēr tā summas palielināšana nav tik ļoti viennozīmīga, jo pabeidzot studijas, cilvēks domās arī par citām saistībām – hipotekāri kredītu, mašīnas līzingu vai tamlīdzīgi.
SEB banka, kas ilgstoši bija vienīgā iestāde, kas izsniedza kredītus studentiem norāda, to pieredze liecina, ka jauniešu maksāšanas disciplīna ir augstā līmenī. Šājā kategorijā kavēto kredītu daļa ir vien ap 3,5% un lielākai daļai kredītu kavējums nepārsniedz mēnesi.
Savukārt Studentu apvienībā atgādina, studējošā kredīta summu iespējams būtiski samazināt, rūpējoties par Latvijas demogrāfiju – to dzēš 30% apmērā par katru piedzimušo bērnu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
