Apstiprināts valdības rīcības plāns, taču sociālie partneri prasa vairāk konkrētības
Solot strādāt labklājībai, drošībai un latviskai un iekļaujošai Latvijai, valdība otrdien apstiprinājusi rīcības plānu turpmākajiem gadiem. Tas gan noticis, neievērojot likumā noteiktos termiņus šī dokumenta apstiprināšanai. Tikmēr valdības sociālie partneri saka, ka gribējuši lielāku konkrētību daudzos plānos.
Evikas Siliņas (JV) koalīcijai liela diena. Jāapstiprina valdības rīcības plāns – detalizēts pasākumu saraksts, kurā Ministru kabinets apņemas konkrētu rīcību, un sabiedrība var pēc tam sekot veikumam.
Dokumentā gandrīz 270 punktu. Protams, neuzskaitīsim tos, bet paši politiķi nolēmuši to visu iedalīt labklājībā un ekonomiskajā izaugsmē, drošībā, kā arī latviskā un iekļaujošā Latvijā.
Mēdz smiet, cik daudz šādos dokumentus lietoti vārdi "pārskatīt", "izvērtēt" un "attīstīt", kā arī par to, ka neviens jau šo papīru blāķi nelasa, bet tā gluži nav. Tas, ko valdība konkrētos termiņos apņemas izdarīt, interesē tā sauktos sociālos partnerus – Latvijas uzņēmējus un arodbiedrības.
Kā vieni, tā otri vairākos aspektos vēlējušies skaidrāku apņemšanos.
"Darbaspēka nodokļi, kur mēs vēlētos redzēt tādu straujāku un konkrētāku piedāvājumu. Lai arī mēs tiekam uzklausīti, bet valdības rīcības plānā neredzam to piedāvājumu," pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas politikas plānošanas dokumentu eksperts Rihards Blese.
"Teikts, ka nepaliekamais minimums ir jāpaceļ, runa par minimālās algas paaugstināšanu, bet tie ir strīdi, par kuriem mums vēl būs asi strīdi ar darba devējiem, cik, ko un kā darīt. Un arī valdību, protams," norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Rīcības plāna apstiprināšanā valdības vadītāja vēstīja, ka visas partneru vēlmes nevar ņemt vērā.
Viena, bet svarīga piebilde. Likumā teikts, ka Ministru kabinetam ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad Saeima izteikusi tam uzticību, jāizstrādā un jāapstiprina rīcības plāns valdības deklarācijas īstenošanai. Siliņas Ministru kabinetu Saeimā apstiprināja 15. septembrī. Attiecīgajam darbam bija jābūt pabeigtam jau pagājušajā gadā.
"Svarīgāk ir panākt kvalitatīvāku rezultātu, nevis varbūt formāli izpildīt likuma prasības. Ja mums nebūtu iespējams izdiskutēt ar partneriem, mēs nebūtu izpildījuši prasības kaut vai no saskaņošanas viedokļa. Kod kuros pirkstos gribi, mēs esam arī situācijas ķīlnieki, ka valdība krita vasarā un mums bija jāpaspēj daudz darbu vienlaikus," saka Siliņa.
Jāpiebilst gan, ka paši "Jaunās Vienotības" politiķi savu iepriekšējo valdību gāza.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
