Seksuālo izglītību atstājot novārtā, bērni un jaunieši pakļauti izmantošanas riskam

Bērni un pusaudži nereti kļūst par ļaundaru upuriem, uzticoties svešiniekiem sociālajos tīklos, kuri maskējas zem viltus profiliem un izliekas par viņu vienaudžiem. No bērniem tiek izspiesti kailfoto un vēlāk ar tiem šantažēts, pieprasot arvien jaunas bildes vai video. Taču probācijas dienesta redzeslokā nonāk arī jaunieši, kuri šādus materiālus izplatījuši arī par atlīdzību, pašiem līdz galam neapzinoties ne pārkāpuma smagumu, ne sekas.

"Ļoti ātri bērns var sajust, kas tas ir ļoti viegls veids, kā nopelnīt naudu, var nopelnīt pietiekami daudz, nekādas sekas nejūt tas bērns – neviens viņam nepieskaras, neviens viņam neko neizdara, bet tālāk šie bērni tiek vilkti arvien dziļāk. Piemēram, pajautā, vai viņam ir kāds draugs vai draudzenes, kurš arī vēlas to pašu darīt. No šī bērna skatpunkta, pat ja viņš neapzinās, ka viņam tiek darīts pāri, tā ir nenormāla trauma, ko viņš piedzīvo," saka Valsts probācijas dienesta Resocializācijas departamenta vadītāja Krista Skara.

Kailfoto un video uzņemšana un dalīšanās ar tiem jauniešiem dažreiz šķietot kā spēle, taču sekas tam var būt nopietnas – no 14 gadiem par šo rīcību var saukt pie kriminālatbildības. Kādā veidā laikus ar bērniem un jauniešiem runāt par seksuālo izglītību? Kāda rīcība ir savu un citu robežu pārkāpšana. Lielākoties šie jautājumi atstāti katras skolas ziņā.

"Kaut vai viena situācija, ko droši vien bieži skolās redz – kad vidusskolēni bučojas gaitenī. Tad jautājums – kā reaģēt tajā brīdī, kā reaģēt pedagogam, kā reaģēt apkārtējiem? Kas tur tajā brīdī notiek – vai tas notiek piespiedu kārtā, vai tomēr ir abpusēja vienošanās un patika vienam pret otru? Te ir tās robežas, kas ir jāsaprot un jāpamana tajā brīdī arī pedagogam un pareizi ir jānoreaģē," norāda Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule.

Diemžēl jaunākajā reproduktīvās veselības pētījumā secināts – tikai puse vecāku pārrunājuši seksuālās veselības jautājumus ar saviem bērniem, pirms viņi sasnieguši 15 gadu vecumu.

"Vecākiem ir tieši tā pati problēma kā pedagogiem – viņi nezina, ko runāt, un viņi nezina, kā runāt. Tā kā izglītojot pedagogus un stiprinot skolās pārliecību, ka mums šī tēma ir jārisina un tai ir jābūt klātesošai, mēs arī palīdzam vecākiem, jo tad pedagogi var skaidrot un stāstīt vecākiem par to, ko un kā mēs darām skolā, gan arī kā vecākiem rīkoties šādos gadījumos," teic biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

Biedrības vadītāja uzsver – seksualitātes tēma Latvijā ir ārkārtīgi politizēta, un tas apgrūtina arī bērnu seksuālās attīstības tēmu iekļaut mācību materiālos. Lielākoties tos sagatavo nevalstiskās organizācijas.

Valsts izglītības satura centrā (VISC) skaidro, ka nedrīkstētu būt situācijas, kurās skolēni paliek bez vajadzīgajām zināšanām, tādēl, ja pedagogi vai skolas personāls neprot bez kauna un aizspriedumiem runāt par seksuālās izglītības tēmām ar bērniem un jauniešiem, tad mācību iestādēm būtu jāpiesaista eksperti no nevalstiskajām organizācijām.

"Ja nespēj runāt konkrētais pedagogs, tad ir jādomā izglītības iestādes ietvaros kādus resursus var pieaicināt klāt papildus, iespējams, tas ir skolas psihologs, kurš var piedalīties šo tēmu pasniegšanā, iespējams, ka tas ir skolas sociālais pedagogs, iespējams, tā ir skolas māsiņa. Tāpat pieļaujama ir sadarbība ar sabiedriskajām orgnizācijām, kuras var nākt ar savu pienesumu un šīs tēmas mācīt," pauž VISC Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina.

Veselības mācība izglītības saturā nav jau divdesmit gadu, un šo priekšmetu atkal ieviest šobrīd neesot plānots.