Dauzot pie Rietumvalstu logiem. Kas notiek Ukrainas frontē gada sākumā?

Krievijas spēki pavirzījušies uz priekšu uz ziemeļrietumiem no Svatoves, turpinoties pozicionālajām kaujām gar Kupjanskas-Svatoves līniju, taču izmaiņas frontes līnijā vēl nav apstiprinātas, par aktuālo Ukrainā uz 21. janvāri vēsta Kara izpētes institūts (ISW).

Kāds ar Kremli saistīts emuāru autors apgalvo, ka Krievijas spēki virzās uz dienvidrietumiem no Krokhmalnes un tuvojas Berestovas austrumu nomalei. Militārajam blogerim it kā zināms, ka okupanti nesen ieņēmuši četrus kilometrus plašu šosejas Svatove-Kupjanska posmu pie Krokhmalnes un neprecizētu posmu pie Novosevilskes.

ISW nav novērojis šo apgalvojumu apstiprinājumu, taču Ukrainas Sauszemes spēku pārstāvis atzinis – ukraiņu aizstāvji ir atkāpušies no apmetnes Krokhmalne.

Gan Ukrainas, gan okupantu avoti 21. janvārī ziņojuši, ka pozicionālās kaujas turpinās uz ziemeļaustrumiem no Kupjanskas pie Sinkivkas un Limanas ezera, uz austrumiem no Kupjanskas pie Petropavļivkas, uz ziemeļrietumiem no Svatoves pie Krokhmalnes un Stelmahivkas un uz rietumiem no Svatoves pie Kolomičikas.

Pozicionālās sadursmes turpinās arī Limanas virzienā – aizvadītajā diennaktī okupanti pret to vērsuši vismaz 13 uzbrukumus. Abu pušu avoti arī vēsta, ka kaujas notikušas vairākos virzienos no Kreminnas. Ukraiņu aizstāvji ziņo, ka Krievijas spēki iemācījušies izmantot Serebrjanskes mežaino teritoriju, lai labāk noslēptu artilēriju, un paļauties uz meža samazināto redzamību, lai uzbrukumos iesaistītu lielākas grupas.

Turpinās arī pozicionālās sadursmes pie Bahmutas, bet nav apstiprinātas izmaiņas šajā frontes zonā.

Okupantu armija nesen apstiprinājusi virzību uz dienvidiem un dienvidrietumiem no Avdijivkas. To apstiprina 21. janvārī uzņemtie ģeolokālie kadri. Abu pušu avoti arī ziņo, ka pozicionālās sadursmes turpinās arī citos virzienos no Avdijivkas. Vairāki Ukrainas komandieri paziņojuši, ka Krievija gatavojas pastiprināt savas darbības Avdijivkas virzienā un šajā apgabalā ir koncentrējuši vairāk nekā 40 tūkstošus cilvēku. Pēdējo dienu laikā caur pilsētu okupanti arī raidījuši vairākus gaisa triecienus.

Pozicionālās sadursmes turpinās arī uz rietumiem un dienvidrietumiem no Doneckas pilsētas, taču nav gūti apstiprinājumi izmaiņām frontes līnijās šajā apgabalā.

Līdzīga situācija ir arī Zaporižjas apgabala rietumos, netālu no Robotinas un Novoprokopivskas, kā arī uz rietumiem no Verboves. Ukrainas militārais novērotājs Kostjantins Mašovecs vēstījis, ka Krievijas 237. gaisa desanta pulka elementi 21. janvārī neveiksmīgi mēģinājuši izstumt Ukrainas spēkus no pozīcijām uz rietumiem no Verboves, savukārt cits Krievijas pulks veicis neveiksmīgas uzbrukuma operācijas pie Robotinas.

Hersonas apgabala austrumu krastā arī turpinās pozicionālās kaujas, bet izmaiņas frontes līnijā nav apstiprinātas.

Ukraina raidījusi triecienus pret Krimu

Krievijas un okupācijas amatpersonas apgalvoja, ka Ukrainas spēki 21. janvārī veikuši neveiksmīgus raķešu triecienus pret okupēto Krimu. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvojusi, ka lielvalsts pretgaisa aizsardzības sistēmas aizvadītajā diennaktī pārtvērušas trīs Ukrainas raķetes virs Melnās jūras netālu no Krimas rietumu krasta. Reaģējot uz to, Krimas okupācijas varas iestādes uz laiku slēdza Kerča šauruma tiltu.

Kremlis meklē jaunus veidus, kā pamatot savu iebrukumu

ISW vēsta, ka Kremlis cenšas attaisnot Krievijas karu Ukrainā kā nepieciešamu, lai novērstu ukraiņu triecienus Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā. Krievijas avoti apgalvo, ka Ukrainas spēki ar Rietumu sagādātajiem ieročiem uzbrukuši tirgum okupētajā Doneckas pilsētā. Lielvalsts Ārlietu ministrija apsūdzējusi Rietumus un Ukrainu starptautisko tiesību pārkāpumos un apgalvo, ka trieciens tirgum demonstrē Krievijas nepieciešamību sasniegt savus militāros mērķus Ukrainā. Ukraiņu amatpersonas gan vēl nav komentējušas pret to raidītos pārmetumus par konkrēto triecienu.

Mobilizētos okupantus sit un liek tiem dzīvot necilvēcīgos apstākļos

Krievijas opozīcijas vietne "Mobilization News" 21. janvārī ziņojusi, ka, iespējams, Krievijas militārie komandieri slikti izturas pret mobilizētajiem karavīriem poligonā Volgorodas apgabalā. Tur, iespējams, krievu komandieri sit un ļaunprātīgi izmanto personālu vairākos pulkos. Ziņots arī, ka militārajām personām jāguļ neapsildītās teltīs, jāiegādājas pašiem savas formas un ekipējums un neviens viņus neapmāca.

Rietumu atbalsta kavēšanās neļauj Ukrainai gūt panākumus

"Ja mūsu starptautiskie partneri virzītos ātrāk, mēs pirmajos trīs vai četros mēnešos būtu viņiem tik spēcīgi sadevuši, ka viss jau būtu izbeigts. Mēs apsētu savus laukus un audzinātu bērnus. Mēs sūtītu maizi uz Eiropu. Bet ir pagājuši jau divi gadi," izdevumam "The New York Times" (NYT) par situāciju frontē sacījis Ukrainas aizstāvis ar segvārdu Jēgers.

Medijs atzīmē, ka Ukrainas militārās izredzes izskatās drūmas, ko tiešā veidā ietekmē tas, ka Rietumu militārā palīdzība vairs netiek nodrošināta tādā pašā līmenī kā pirms nu jau diviem gadiem. To apliecina arī Ukrainas vasarā veiktais pretuzbrukums valsts dienvidos, kurā neizdevās sasniegt nevienu no tā mērķiem. Turpretim Krievija šobrīd aktīvi veic uzbrukumus ukraiņiem, it īpaši valsts austrumos.

Par okupantiem Ukrainas karaspēks joko – Krievijas armija nav laba vai slikta, tā ir gara. Proti, Kremlim ir vairāk nekā Ukrainai visādā ziņā, tostarp karavīru, munīcijas un transportlīdzekļu. Un okupanti negrasās stāties, neraugoties uz pieaugošo ievainoto un mirušo skaitu viņu rindās.

Tiesa, jāizceļ, ka neviena no iesaistītajām pusēm pēdējā laikā karā nav izcēlusies ar taktiku, kas ļautu gūt kādu izrāvienu kaujas laukā.

"Atkarībā no tā, kas notiks šogad, jo īpaši ar Rietumu atbalstu Ukrainai, 2024. gads, visticamāk, iezīmēsies ar vienu no divām trajektorijām. Ukraina varētu atgūt priekšrocības līdz 2025. gadam vai arī sākt karā zaudēt, nesaņemot pietiekamu palīdzību," NYT norāda Kārnegi Starptautiskā miera fonda Krievijas un Eirāzijas programmas vecākais līdzstrādnieks Maikls Kofmans.

Ukraina šobrīd atrodas bīstamā situācijā. Tās karavīrus nogurdinājušas ilgas kaujas, bet īsas atpūtas. Savukārt okupantu nonāvēto karavīru rindas bieži tiekot papildinātas ar gados vecākiem un slikti apmācītiem Ukrainas aizstāvjiem.

Šajā sakarā izdevums atgādina par Ukrainā radušajiem strīdiem par to, kā bruņotajiem spēkiem piesaistīt vairāk cilvēkresursu, vienlaikus nesperot valstī nepopulāro soli ar cilvēku mobilizāciju. Analītiķi gan uzskata – ja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska birojs lemtu mobilizēt 500 tūkstošus ukraiņu, tas tiešā veidā palīdzētu atspiest okupantus, jo, neraugoties uz to kritušo skaitu, krievi turpina spēt atvairīt Ukrainas pretuzbrukumus un veikt savus uzbrukumus.

Otrs problēmjautājums ir Ukrainas munīcijas rezerves, kas ar katru brīdi arvien vairāk samazinās. Tajā pašā laikā Rietumu piegāžu turpināšanās joprojām nav pilnībā skaidra. NYT atzīmē, ka munīcijas trūkums nozīmē – tā vairs tik daudz netiek izmantota Ukrainas uzbrukumos, bet gan drīzāk tad, kad Krievijas karaspēks šturmē ukraiņu ierakumus. Un munīcijas trūkums jūtams lielākajā daļā vairāk nekā 960 kilometru garajā frontes līnijā, atzīst karavīri.

Tajā pašā laikā abas puses arvien aktīvāk kaujās iesaista dronus – pēdējo deviņu mēnešu laikā to izmantošana kaujās pieaugusi vismaz desmit reižu. Atsevišķās frontes līnijās tie ukraiņiem palīdzējuši nodarīt lielāku postu okupantiem nekā tradicionālā artilērija. Taču krievi mācās – tie savus ierakumus veido dziļākus un grūtāk mērķējamus.

Ukrainai pēc dažiem mēnešiem beigsies nauda

Situāciju Ukrainā vēl drūmāku rada tas, ka valstij pēc dažiem mēnešiem beigsies nauda, kā dēļ tā būs spiesta ieviest nepatīkamus pasākumus, lai Ukrainas valdība spētu turpināt darbu, ja ASV un Eiropa tai laikus nepalīdzēs, vēsta "The Wall Street Journal" (WSJ).

Šogad Ukrainā būs vairāk nekā 40 miljardu ASV dolāru finanšu deficīts, kas gan ir nedaudz mazāks kā 2023. gadā. Bija paredzēts, ka ASV un Eiropas Savienība (ES) segs aptuveni 30 miljardus, kas tiktu tērēti Ukrainas valdības darbības turpināšanai, pensijām un subsīdijām iedzīvotājiem. Šī finansiālā palīdzība gan vēl ir neskaidra.

Ukraina šobrīd ir ieviesusi ārkārtas nodokli bankām, pārdalījusi dažus nodokļu ieņēmumus un palielinājusi iekšzemes aizņēmumus, kam būtu jāsedz valsts izdevumi līdz februārim. Taču, ja līdz tam finansiāla atbalsta no Rietumu partneriem nebūs, Ukrainas valdība var būt spiesta veikt papildu pasākumus, lai saglabātu skaidras naudas apriti.

WSJ te atzīmē, ka Ukrainas naudas maka iztukšošana paredzētu arī gaužām netīkamu ietekmi uz situāciju frontes līnijās, jo gluži vienkārši valstij nav nebūs naudas ne tikai pensijām, bet arī militārajam aprīkojumam. Medijs te piebilst – aplēsts, ka viens karavīrs Ukrainai gadā izmaksā aptuveni 24,5 tūkstošus eiro.

Beidzamais solis, kuru Ukraina varētu spert, ja palīdzību nesaņems, ir fiziska naudas drukāšana, taču šāds paņēmiens var apdraudēt ekonomisko stabilitāti un aizdevēju atbalstu.

Patlaban viens no aktuālākajiem jautājumiem ir par iespējamo palīdzības paketi no ES, kas aplēsta 55 miljardu eiro apmērā un tiktu valstij nodrošināta četru gadu periodā. To gan pēdējā reizē nobloķēja Ungārijas premjers Viktors Orbans, kurš joprojām uztur siltas attiecības ar Krieviju. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena gan izteikusies, ka bloks ir gatavs izslēgt Ungāriju no kopējā balsojuma, lai varētu turpināt palīdzēt Ukrainai.

Tāpat neskaidra ir tālākā ASV rīcība, kur straujiem soļiem tuvojas prezidenta vēlēšanas un kur republikāņi ir nobloķējuši 60 miljardu ASV dolāru lielu palīdzības paketi Ukrainai. Vienlaikus ASV un partneri arī izzina iespējas, kā varētu izmantot daļu no 300 miljardiem ASV dolāru, kas iesaldēti no Krievijas centrālās bankas rezervēm, lai segtu aizdevumus Ukrainai.