"Viņa pati to izdarīja un pati arī atbildēs"; "Bez Tabu" intervē ziedojumu kastes zādzībā vainotos jauniešus
"Tie divi atnāca uz šejieni, paņēma ziedojumu kastīti, bišķiņ paraustīja, nolīmējās nost un vienkārši aizgāja projām." Tieši tik detalizēti ziedojumu kastītes zādzību, kuru 29. janvārī pastrādāja četru jauniešu kompānija veikalā Rīgā, Bauskas ielā, raksturo pārtikas veikala vadītāja. Sociālajos medijos izplatīta jauniešu fotogrāfija un aicināts visus atpazīt, tāpat iesaistījusies policija, taču "Bez Tabu" komandai jau nākamajā dienā izdodas satikties ar kompāniju aci pret aci.
To, ka ziedojumu kastīte pazudusi līdz ar aizdomīgā paskata klientiem, pārdevēja gan atskārtusi vien pēc divdesmit minūtēm. Neskaitāmas reizes noskatoties videonovērošanas kameru ierakstus, veikala vadītāja secinājusi, ka, visticamāk, jauniešiem šī nav bijusi pirmā zādzība. Darbības veiktas neminstinoties un veikli.
Nozagtā nauda bijusi paredzēta labdarības fonda "Zīļuks" inciatīvai – jaunu bērnu rotaļu laukumu būvniecībai Latvijā. Fonda vadība atzīst – pāris šādi gadījumi praksē ir bijuši jau iepriekš, taču ieviest stingrākus drošības pasākumus, kas pasargātu kastītes no garnadžiem, nav plānots.
Labdarības fonda "Zīļuks" valdes loceklis Raimonds Okmanis pēc notikušās secina, ka, acīmredzot, jaunatnei trūkst vērtību, ja gatavi nozagt ziedojumus, kas paredzēti labu drabu veikšanai.
"Tā ir mūsu nākošā paaudze, tie ir mūsu bērni, tā ir mūsu nākotne. Bet ja mēs jau tagad šādi, tad kas būs tālāk?"
Liktenīgajā dienā aizdomīgo kompāniju ar ziedojumu kastīti rokās tramvajā iemūžināja kāds veikala pastāvīgais klients. Viņš vērsies pie veikala pārdevējas, kas atpazinusi vaininiekus un ātri vien tapis iesniegums policijā. Veikala vadītāja Santa cer, ka šī situācija būs kā mācība un turpmāk par ziedojumu kastīšu zādzību nenāksies dzirdēt.
Brīdī, kad no veikala grasāmies doties prom, pamanām jauniešu kompāniju pretējā ielas pusē. Atpazīstam divus jauniešus no videonovērošanas kameru ieraksta un cenšamies četrotni panākt.
Jaunieši sarunai piekrīt un sāk taisnoties, ka kastīti nozagusi viņu draudzene, bet pārējie par plāniem neko neesot zinājuši.
"Es tikai to uzzināju, kad biju pieturā. Es viņai neko nevarēju pateikt tāpēc, ka, ja es izsaukšu policiju, viņa tāpat ies prom. Es varu pateikt viņas "instagramu", kur viņa dzīvo, bet mēs to nedarījām, mēs to negribējām. [..] Viņa pati to izdarīja un pati arī atbildēs."
Saruna gan izvēršas visai haotiska – tiek uzņemti selfiji, iedzerts no alkohola pudeles un uzsmēķēts. Divi no četrotnes bēg, bet divi – gatavi sagaidīt likumsargus. Gaidot gan atzīstas, ka liktenīgajā dienā draugi nozaguši ziedojumu kastīti arī tirdzniecības centrā "Origo".
"Viņas skrien un saka, skrienam projām. Un rāda to kastīti arī. Viņi rāda un es saku, ka negribu ar viņiem bēgt. [..] Man tiešām ir kauns par tādiem draugiem. Kad man vakarā atsūtīja to fotogrāfiju, es domāju, ka negribu ar tādiem draugiem draudzēties. Man kauns."
Ierodoties Valsts policijas ekipāžai, jaunietes uzrāda dokumentus. Viena no meitenēm dodas uz iecirkni. Valsts policijā intervijai nepiekrīt, bet komentē izmeklēšanu īsi un kodolīgi.
"Saistībā ar ziedojumu zādzību likumsargi ir aizturējuši 2002. gadā dzimušu personu. Arī pārējo iesaistīto personu identitāte ir noskaidrota. Šobrīd ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas – par zādzību nelielā apmērā. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods."
Tikmēr iedzīvotāji noraizējušies – cik ētiski un likumīgi ir publicēt bērnu un jauniešu fotogrāfiju interneta vidē arī tad, ja ir aizdomas par likumpārkāpumu? Anonīms "Bez Tabu" skatītājs vēstulē raksta: "Veikalam arī vajadzētu uzņemties atbildību par bērnu linčošanu interneta vidē! Man šķiet, ka mēs sākam līst laukā no rāmjiem un ļaujam jau bērnus vazāt pa internetu. Ar šiem bērniem ir jāstrādā, bet neviens to nevēlas un viņus noraksta."
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa piekrīt – šādā situācijā drīkst publicēt fotogrāfijas, taču tajās redzamajiem cilvēkiem jābūt anonimizētiem, jo, kamēr viņu vaina likuma pārkāpumā nav tiesas ceļā atzīta, darbojas nevainīguma prezumpcija.
Siliņa uzsver, ka galu galā par goda un cieņa aizskaršanu var nākties tiesas priekšā atbildēt pašam fotogrāfiju vai video publicētājam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
