Ukrainas viceprezidente: Iestāšanās Eiropas Savienībā būs veiksmes stāsts

Cik garš varētu būt Ukrainas ceļš līdz tā pievienosies Eiropas Savienības valstu saimei? Un kā Putina neapturēšana Ukrainā ietekmētu Eiropas drošību? Saruna ar Ukrainas vicepremjeri Olhu Stefanišinu.

Eiropas līderi ir pieņēmuši vēsturisku lēmumu sākt sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ko tas prasīs, lai Ukraina pievienotos Eiropas Savienībai. Cik daudz laika varētu būt nepieciešams un cik daudz mājasdarbu Ukrainai jāveic?

Liels paldies, tas tiešām bija vēsturisks mirklis visiem ukraiņiem, kas deva ļoti skaidru signālu. Tas vairoja mūsu pašpārliecinātību un sniedza daudz pozitīvas enerģijas cilvēkiem, kuriem jādzīvo kara apstākļos, un padarīja stiprāku Eiropas Savienību.

Mums priekšā garš ceļš. Es domāju, ka, salīdzinot ar visām pārējām valstīm, kas pieredzējušas šo procesu, kas ir grūts, sarežģīts un politiski komplicēts, Ukrainai jārēķinās ar vēl lielākām problēmām. Mums ir jāspēj izdzīvot kā valstij. Mums jācīnās pret agresoru, jābūt stipriem ģeopolitiskajā arēnā.

Pievienošanās Eiropas Savienībai būs veiksmes stāsts. Mēs darīsim visu, kas nepieciešams, lai tas notiktu. Un mums nekas nebūs par grūtu, lai sasniegtu šo mērķi.

Latvija Eiropas Savienībā iestājās pirms 20 gadiem. Vai Latvijas pieredze var būt noderīga Ukrainai?

Pilnīgi noteikti. Mums ir bijušas ļoti detalizētas diskusijas par to ar jūsu premjerministri, ārlietu ministru un Saeimas priekšsēdētājas vietnieci.

Mēs esam vienojušies, ka mūsu komandas strādās kopā, lai iesaistītu Latvijas labākos speciālistus, kuri palīdzēja jūsu valstij iestāties Eiropas Savienībā un NATO.

Runājot par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām ASV, kādu uztraukumu jums rada, ka Donalds Tramps atkal varētu kļūt ar prezidentu? Viņa pārstāvētā Republikāņu partija bloķē finansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

Es uzskatu, ka pamatā ir vienošanās, kas jāpanāk Demokrātu un Republikāņu partijai. Lēmumu nākas pieņemt vienā no priekšvēlēšanu kampaņas viskarstākajiem brīžiem. Ja šis lēmums būtu pieņemts pagājušā gada beigās, es domāju, ka emocijas par to nebūtu tik sakāpinātas.

Ukraiņiem viss ir daudz skaidrāk kā demokrātiem un republikāņiem, un arī amerikāņiem – karš vēl nav beidzies, un, visticamāk, tas nebūs beidzies, kad noslēgsies vēlēšanas un izraudzīts Savienoto Valstu jaunais prezidents.

Neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma, Ukrainai ir jāizdzīvo. Katru dienu mums jābūt soli tuvāk uzvarai, starptautiskās kārtības atjaunošanai un taisnīguma nodrošināšanai kara noziegumos cietušajiem. Un mēs darīsim visu, lai to sasniegtu.

Plašumā vēršas bažas, ka Krievija varētu uzbrukt pat NATO. Kāds ir jūsu redzējums? Vai NATO jāgatavojas iespējamam karam ar Krieviju?

Es domāju, ka ir beigusies noliegšanas ēra. Visās NATO sanāksmēs, kurās piedalījusies Ukraina, un katru reizi, kad esam runājuši par Ukrainas dalību NATO, galvenās bažas ir bijušas par to, ka tas kaitina Krieviju. Ka Krievija sāktu karu, kurā būtu ierauta NATO.

Tagad situācija ir mainījusies. Es zinu, ka Baltijas valstis, dažas no Austrumeiropas valstīm, pat Vācija, modelē šo scenāriju. Tas nozīmē, ka valstu līderi tagad saprot – nav efektīvu elementu, kas šobrīd atturētu Krieviju. Es domāju, ka sabiedrotie šobrīd ir nonākuši ļoti nopietnā situācijā.

Nedomāju, ka tās ir tikai bažas. Tā ir realitāte. Un esmu ļoti gandarīta būt Rīgā, kur šo apdraudējumu apzinās tā pat kā Ukrainā. Daudzās galvaspilsētās tā nav. Putins reiz ir ļoti skaidri licis saprast un gadu gaitā tas nav mainījies – sarkanās līnijas ir tur, kur mēs tās novelkam. Līdz ar to viņš tās nevelk tur, kur viņam tas ir liegts.

Ja Putinu neaptur Ukrainā, ko tas nozīmētu Eiropas drošībai?

Krievijas agresija ir jāaptur, cik ātri vien iespējams, jo Krievija ārkārtīgi labi spēj pielāgoties. Krieviem nav šāda dzīves veida, viņiem nav šādas brīvības. Viņiem ir tikai vārdi, ko viņi dzird televīzijā, un solījumi, ko viņi dzird no sava prezidenta.

Jo ilgāk turpinās karš, jo ilgāk Putinam ir iespēja teikt, ka viņa agresija ir leģitīma un viņš var turpināt sarunas ar citām autokrātiskām valstīm, kas attīsta savu militāro spēku, jo tas vairāk apdraud Eiropu. Tāpēc karam ir jābeidzas un Putins ir jāaptur.