Uz saturu

Šovasar paredzēts pētīt Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotāju ģenētisko materiālu

Pirms teju deviņdesmit gadiem Latvijas zinātnieki īpašā pētījumā mērīja, svēra un aptaujāja Piebalgas iedzīvotājus. Šovasar iecerēts veikt senā pētījuma turpinājumu.

Ņemot talkā nu jau mūsdienu aparatūru, Rīgas Stradiņa universitātes profesori un studenti dosies uz Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu, lai veiktu piebaldzēnu svēršanu, mērīšanu un arī ģenētiskā materiāla ņemšanu.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors sākotnēji iepazīstina ar aizvadītā gadsimta 30. gados Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā veiktā antropoloģiskā pētījuma gaitu. Tolaik zinātnieku komandu vadīja antropologs Jēkabs Prīmanis.

Tāpat kā Latvijā, 20. gadsimta 30. gadu vidū antropoloģiskos pētījumus veica arī citās jaunizveidotās nacionālās valstīs.

Profesors Jānis Vētra skaidro, ka atšķirībā no aizvadītajā gadsimtā veiktā pētījuma šajā vasarā paredzēts aptaujāt, dažādi nomērīt un ģenētiskos paraugus iegūt vien no 500 piebaldzēniem. Iedzīvotāju skaits krietni mazāks nekā vēsturiskajā pētījumā, taču mūsdienās iegūtie dati būs krietni precīzāki. Piemēram, tiks izmantots 3D skeneris.

Profesors uzsver, ka noslēgumā vismaz daļēji būs iespējams senos datus salīdzināt ar mūsdienās ievāktajām ziņām un datiem.

"Daudz kur jau mērīsim to pašu. Noteikti ir salīdzināms auguma garums, kas ir viens no svarīgiem antropoloģijas rādītājiem. [..] To, cik cilvēks izaug garš, lielā mērā nosaka [..] dzīves sociālekonomiskie apstākļi," sacīja RSU profesors un pētījuma vadītājs Jānis Vētra.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Piebalgas iedzīvotāja un pētniecības projekta veicinātāja uzskata, ka piebaldzēni labprāt piedalīsies vasarā paredzētajā antropoloģijas pētījumā. Esot pat sameklētas vēsturiskā pētījuma dalībnieces.

"Esam atraduši jau divas kundzes, kuras ir mērītas tālajā 1937. gadā. Viena ir dzimusi 1932. gadā un otra – 1933. gadā. Ceru, ka viņas piekritīs mērījumiem," ziņu raidījumam "900 sekundes" norādīja Cēsu domes deputāte Ella Frīdvalde Andersone.

Pētījuma plāna izklāsta noslēgumā notika arī trīspusēja memoranda parakstīšana. Pirms teju deviņdesmit gadiem veikto pētījumu finansēja Kultūras pārvalde, bet mūsdienās to atbalsta privāts uzņēmums.

Šovasar pētnieku uz Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu dosies divas reizes. Jūlijā zinātnieki viesosies Vecpiebalgā, bet augusta sākumā Jaunpiebalgā.

Veido stāstus par cilvēkiem, kuri, par spīti grūtībām, palīdz sabiedrībai ar savu darbu un liek noticēt iedzīvotāju spējām radīt ko jaunu un noderīgu. Rūp mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošiba ielās, kā arī ekoloģijas problēmas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm