Alkohols, medikamenti un apģērbs – Latvijas uzņēmumi turpina eksportēt uz agresorvalsti Krieviju

"Ukrainis var uzvarēt", "Kopā par Ukrainas uzvaru!". To politiski skandējam un līmējam uz plakātiem, taču joprojām, gandrīz divus gadus pēc Krievijas sāktā kara, nesmādējam biznesu ar agresorvalsti.

Pēdējos mēnešos daudz runāts par importu no Krievijas, visvairāk graudu, taču preces turpina plūst arī otrā virzienā. Lai arī eksports nozīmē paņemt naudu no okupantu valsts, pretim tomēr tiek sniegts produkts, kas vai nu ļauj stutēt agresora dzīves līmeni, vai apkalpot tā ekonomiku, vai jebkādā citādā veidā palīdzēt. Nepērk jau neko, ko nevajag, un daudzas jomas nav pakļautas sankcijām.

Imports no Krievijas būtiski sarucis, un tam galvenais iemesls ir lēmums vairs nepirkt no turienes dabasgāzi, savukārt eksporta vērtībā knapi manāmas izmaiņas. Šeit sava loma arī inflācijai, bet tik un tā agresoram nosūtījām preces par vairāk nekā miljardu eiro.

Lielākās pozīcijas ir pārtika un dzērieni, kur lauvas tiesu veido alkohols, ķīmiskā rūpniecība, pamatā farmācija un kosmētika, tekstilizstrādājumi, dažādi mehānismi un elektriskās iekārtas, kā arī plastmasas un gumijas izstrādājumi, kur liela loma pneimatiskajām riepām.

Ekonomikas ministrija publiskojusi sarakstu ar komersantiem, kas decembrī eksportējuši uz Krieviju. "Jebkuram no mums ir tiesības izvēlēties, un jo mēs vairāk zinām, jo mēs apbruņotāki kā patērētāji. Mēs spējam balsot ar maciņu, bet to mēs varam darīt tika tad, kad mēs zinām," saka Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS).

Šajā sarakstā gandrīz 150 uzņēmumu no tranzīta nozares, pārtikas sektora un citām jomām. Starp zināmākajiem komersantiem mūsu farmācijas milži "Olainfarm" un "Grindex", tekstilizstrādājumu ražotājs "Lauma Lingerie", pārtikas pārstrādātājs "Puratos" un kosmētikas zīmola "Dzintars" īpašnieks "H.A.Brieger".

TV3 Ziņas uzrunāja visus, bet neviens uz interviju gluži nerāvās. Kādam vadība apslimusi, cits vispār nereaģēja, abi farmācijas uzņēmumi atbildēja rakstiski. Skaidrots, ka notiek aktīvs darbs pie jaunu tirgu meklēšanas un Krievijas īpatsvara biznesā samazināšanas, vienlaikus piesaucot humānus apsvērumus, atbildību pret pacientiem, kuri paļaujas uz konkrētajām zālēm.

Atsevišķs stāsts vēl ir alkohols. Pēdējos mēnešos pat redzami virsraksti, ka Latvija kļuvusi par lielvalsti viskija un vīna piegādē Krievijai. Nozares asociācijā skaidro, ka te pamatā runa par reeksportu. Rietumu kompāniju dzērieniem šeit uzlīmē akcīzes markas un tālāk sūta uz Krieviju. Cik liels ir vietējās produkcijas īpatsvars kopējā eksportā, asociācijā gan nemācēja teikt.

"Šī tirdzniecība ar Krieviju joprojām notiek ar vairāk precēm. Es neredzu, kā alkohols kā prece palīdz Krievijas armijai šajā briesmīgajā karā. Daži pat spekulētu, ka nepalīdz," saka Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Uz iebildi, ka Krievijai tiek sūtīti Rietumu zīmoli, dzīvesstils, standarti, viņš atbild: "Varu lielā mērā piekrist, bet atkal, no otras puses argumentējot, daži arī teiktu, ka mēs atņemam viņiem šo Rietumu valūtu, kas viņiem ir ļoti vajadzīga. Koks ar diviem galiem, bet kopumā es pilnībā piekrītu, ka mums būtu jāpārtrauc visa veida tirdzniecība ar Krieviju."

Valsts gatava nākt talkā ar dažādām programmām komersantiem pārorientēties. "Viens ir skaidrs. Tas dzelzs priekškars krīt. Nākamajiem gadiem mēs neko optimālo te neredzēsim. Valdības atbildība būtu palīdzēt tiem uzņēmumiem," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Saites vienkārši jāsarauj, un valstij jādara viss, lai tas notiktu. Tā ir abu Latvijas lielāko uzņēmēju organizāciju pozīcija.

"Ja nevar aizliegt, kaut gan mēs uzskatām, ka var aizliegt, kā motivēt, lai šo sadarbību pārtrauktu…. Manuprāt, tas ir morāles jautājums, nevis biznesa jautājums," uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.