SAB: Palielinās Krievijas militārās agresijas risks pret NATO

"Drošība pasaulē un mūsu reģionā turpina balansēt uz trauslas stīgas, un arī nākotnes perspektīvas nav optimismu raisošas." Šī atziņa ievada Satversmes aizsardzības biroja darbības jaunāko pārskatu.

Intervijā to komentēt izlūkdienests atteicās, bet pārskatā norāda, ka "Krievija savā saasinātajā draudu uztverē joprojām uzskata, ka karš Ukrainā ir daļa globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju. Šāda Krievijas domāšana nozīmē, ka Rietumiem ilgtermiņā jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāru agresiju Ukrainā."

Un, kā uzsver SAB, Krievijas pašreizējā stratēģija ir karot tik ilgi, līdz Ukraina vairs to nespēs izturēt. Šim secinājumam piekrīt Austrumeiropas politikas pētnieks Mārcis Balodis: "Ziņojumā papildus ir izcelts, ka Krievijas argumentācija, piemēram, par miera sarunu īstenošanu drīzāk ir tikai "miglas pūšana acīs". Tā ir stratēģija, kā principā novilkt laiku. Pamanīties iesaldēt konfliktu un uz tā fona dot sev papildu iespēju uzkrāt jaunus resursus. Un laika gaitā atkal apdraudēt Ukrainu. Tādā ziņā tā ir fundamentāla problēma."

"Ar pašreizējām spējām Krievija nevar gūt pārsvaru visā frontes līnijā un diktēt spēles noteikumus. Līdz ar to karadarbība ir iegājusi jaunā – maratona – posmā," teikts pārskatā. "Tālāko karadarbības attīstības gaitu primāri noteiks tas, kura no pusēm ilgtermiņā spēs saglabāt un uzturēt savas kaujas spējas augstākā līmenī nekā otra. Rietumu militārais un politiskais atbalsts Ukrainai kļūst arvien kritiskāk nepieciešams, un gada laikā jau var kļūt pat eksistenciāli svarīgs," brīdina SAB.

"Rietumiem ievērojami nepalielinot atbalstu Ukrainai, Putina režīms gūs pārliecību par savām spējām ietekmēt Rietumus, kā arī pārskatāmā nākotnē palielināsies Krievijas impēriskā apetīte. Savukārt Krievijas armija būs ieguvusi milzīgu kaujas pieredzi, tostarp cīnoties pret Rietumu militāro tehniku un bruņojumu," norāda SAB un secina: "Tas viss kopā ar plānoto armijas paplašināšanos arvien vairāk palielinās Krievijas militārās agresijas riskus arī pret NATO."

"Rietumvalstīm ir jāgatavojas uz ilgtermiņa pretstāvi. Faktiski uz Auksto karu, uz Aukstā kara atgriešanos. Tas ir tieši tas, kam ir nepieciešams gatavoties pirmām kārtām. Un, ja runājam tieši par militāro jomu, zināmā mērā ir nepieciešama domāšanas maiņa, lai investētu vēl vairāk resursu, ne tikai finansiālos, bet arī politisko gribu, lai stiprinātu, lai investētu paši savā aizsardzībā. Jo, kā redzams, mēs vairs nevaram dzīvot, kā esam dzīvojuši pēdējos divdesmit, trīsdesmit gadus – ar domu, ka nekas jau slikts nenotiks," norāda Balodis.

SAB vērš uzmanību, ka Krievija ir spējīga ilgstoši uzturēt karadarbību un ir apņēmusies to arī īstenot. Šogad militāro tēriņu daļa ir lielākā Krievijas vēsturē – aptuveni trešā daļa valsts budžeta.

Pārskatā uzsvērts, ka Krievija ir mobilizējusi savu militāri industriālo kompleksu. "(..) tā jau šobrīd atsevišķās nozarēs spēj saražot vairāk nekā visas Eiropas Savienības dalībvalstis gada laikā kopā. Vēl jo vairāk – tuvāko gadu laikā Krievija plāno plaši attīstīt armiju, tostarp palielinot savu klātbūtni Eiropas, it īpaši Ziemeļeiropas un Baltijas valstu, virzienā."