Importa aizliegums neizslēdz okupantu graudu atgriešanos Latvijā gatavu pārtikas produktu veidā

Saeima jau šonedēļ varētu pieņemt likumu, lai aizliegtu Latvijā importēt Krievijas graudus. Pastāv gan bažas par to, cik efektīvs jaunais regulējums beigās būtu.

Stāsts par biznesu, un stāsts par biznesa ētiku. Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības produktu importētāja visā Eiropas Savienībā, kamēr agresīvais kaimiņš turpina brutālu karu Ukrainā. Saraut šīs tirdzniecības saites ar okupantiem bija viena no prasībām nesenajos Latvijas zemnieku protestos.

Koalīcija vienojās, ka varētu apturēt vismaz importu mūsu valstī, proti, šīs preces nedrīkst palikt te, lai tos tirgotu, pārstrādātu vai patērētu. Attiecīgi – vai nu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produkti vienkārši šķērso Latviju tranzītā, vai nu pēc atmuitošanas tie jātransportē tālāk uz kādu citu valsti Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Šo likumprojektu šodien skatīja Saeimas Budžetā komisijā.

"Mēs redzam, ka Krievijai pietiek finanšu līdzekļu, lai turpinātu karu, un tādā veidā tā gūst papildu ieņēmumus no eksporta uz Latviju. Šeit ir arī šie sabiedrības un morāles apsvērumi," norāda Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.

Runa gan par nelielu importa apmēru no kopējā. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, Latvijā paliek tikai 1,4% no Krievijas importētajiem graudiem, savukārt attiecībā uz lopbarību šādi aprēķini neesot pieejami. Tāpat nevar izslēgt, ka šie produkti no citām valstīm var pēc tam atgriezties Latvijā vai nu tajā pašā veidolā, vai jau gala produktā, piemēram, itāļu makaronos. Un, galu galā, vai dienestiem pietiks jaudas šo jauno kārtību izkontrolēt? Jau iepriekš solīts, ka pārbaudes būšot stingrākas.

Vienlaikus, vai nevar vienkārši aizliegt importēt pa Latvijas infrastruktūru šo produkciju Eiropas Savienībā? Budžeta komisijas vadītājs pārliecināts, ka nevar. Ārējā tirdzniecība ir bloka kopējā politika.

Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norāda, ka vienkāršākais būtu izstāties no Eiropas Savienības, lai panāktu iecerēto, tomēr tas nav Latvijas mērķis. Tāpēc vienīgais risinājums ir pastrīdēties.

Vairums lauksaimnieku organizāciju atbalsta likumprojektu un cer, ka šis būs tikai sākums.

"Turpinām patērēt agresorvalsts graudus, lopbarības izejvielas un joprojām arī pārtiku. Veikalu plauktos šodien joprojām ir pieejama zīdaiņu pārtika, kvass, sausmaizītes un viss pārējais. Šis noteikti būs nākamais jautājums," norāda biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Paralēli turpinās sarunas, lai iecerētās izmaiņas ieviestu visās trijās Baltijas valstīs.

Saeimas Budžeta komisija konkrēto likumprojektu lēmusi skatīt steidzamības kārtībā, kas nozīmē, ka jau šo ceturtdien parlamenta plenārsēdē varētu jauno regulējumu pieņemt galīgajā lasījumā. Tātad dažas dienas pirms gadskārtas Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā.