"airBaltic" joprojām nav skaidrības, kā jau vasarā atdot 200 miljonu lielo aizdevumu
Pirmo reizi kopš kovida pandēmijas, nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" atkal izdevies noslēgt finanšu gadu ar peļņu, kā arī izdevies sasniegt vēsturiski lielāko apgrozījumu. Lai gan šim gada mērķi ir vēl ambiciozāki, joprojām nav skaidrs, kā uzņēmums jau vasarā atdos 200 miljonu lielu aizdevumu, tostarp, atdots nav arī parāds valstij par ieguldījumiem pandēmijas laikā.
Aizvadītais gads bijis viens no labākajiem "airBaltic" vēsturē, saka uzņēmuma vadība. Peļņa sasniegusi teju 34 miljonu, iepretim zaudējumiem vēl gadu iepriekš. Par trešdaļu auguši ieņēmumi un pasažieru skaits, uz augšu gājuši arī citi rādītāji.
Skats nākotnē gan nav tikai rožains. Jau vasarā uzņēmumam jāatdod obligācijās aizņemtie 200 miljoni eiro, taču kā to izdarīt skaidra plāna joprojām nav.
"Viens variants ir privātais parādu kapitāls, kur notiek sarunas ar lielajiem fondiem, kas pēta detalizēti iespēju uz kādiem nosacījumiem ieguldīt. Otrs iet atpakaļ uz publisko tirgu un tajā emitēt obligācijas, arī ar kotēšanu biržā. Pašlaik strādājam pie abiem diviem. Mēs esam diezgan optimistiski, jo rezultāti ir labi, tendence ir laba," saka "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.
Valsts iesaiste pagaidām neesot plānota. "Ja valsts pielemj, ka tas ir izdevīgi, piemēram, valsts grib nofinansēt kaut kādu daļu tā finansējuma, viņi nekādā gadījumā nevar to darīt pilnībā, bet kaut kādu daļu valsts var to izdarīt. (TV3: Jūs lūgsiet valsti izskatīt šādu iespēju?) Notiek vispārējas sarunas par šo tēmu, bet pašlaik es to komentēt nevaru," atzīst Jakovļevs.
Covid-19 pandēmijas laikā valsts airBaltic ieguldīja 340 miljonu eiro un aizdevums līdz šim atdots nav. Joprojām vienīgais variants kā tas varētu notikt saistīts ar kotēšanos biržā.
"Tas nozīmē, ka ir nepieciešams palielināt uzņēmuma vērtību, kas šobrīd jau notiek – to apliecina šodienas rezultāti. Un tad, caur lielāku uzņēmuma vērtību valsts naudu atgūs gan tad, ja šīs akcijas paturēs sev, gan arī tad, ja izvēlēsies tās pārdot," klāsta "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.
Attiecībā uz obligāciju pārkreditēšanu satiksmes ministrs uzskata, ka valstij jādara viss, lai tas notiktu pēc iespējas veiksmīgāk, bet vai tas nozīmē arī valsts finansiālu iesaisti, pagaidām nav skaidrs. Arī kovida laika aizdevuma atdošana caur akcijām esot pareizs virziens arī tad, ja valsts akcijas pārdotu, piemēram, kaimiņvalstu investoriem.
"Agri vai vēlu mums būs šī stratēģiskā izšķiršanās – vai un kādā apjomā Latvijai saglabāt līdzdalību kapitālā. Es tikai pozitīvi raugos uz to, ka Lietuvas, Igaunijas investori, tai skaitā valsts, varētu investēt kādās mazākum daļās un šeit es nesaredzu scenārijus, kuros Latvija varētu pazaudēt kontroli pār uzņēmumu," saka satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
"airBaltic" prognozē, ka šogad apgrozījums turpinās kāpt, sasniedzot vismaz 750 miljonu eiro, kas būtu par vidēji 15% vairāk nekā pērn.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
