Pērn pieciem spiegiem piespriests cietumsods, tostarp Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam
Agresorvalsts Krievija nemainīgi rada lielāko apdraudējumu Latvijas drošībai. Tā teikts pārskatā par Valsts drošības dienesta darbību aizvadītajā gadā. Dienests pērn izmeklējis līdz šim lielāko spiegošanas gadījumu skaitu un brīdina, ka šogad Krievija pret Latviju varētu īstenot aizvien redzamākas un provokatīvākas darbības,
Kaut gan Krievija ir pārvirzījusi ievērojamus izlūkošanas resursus uz Ukrainas fronti, tā joprojām spēj nodrošināt specdienestu darbību pret Latviju līdzšinējā agresijas un aktivitātes līmenī, secināts Valsts drošības dienesta jaunajā pārskatā.
Tajā atzīts, ka pērn Krievijas specdienesti vienlaikus izvērtēja vairākus potenciālos notikumu attīstības scenārijus, un Kremļa uztverē nav izslēdzams militārs konflikts ar NATO.
Tāpēc Krievijas specdienestiem sevišķi svarīgas ir ziņas par Latvijas militārajiem objektiem un kritisko infrastruktūru, kā arī bruņoto spēku personālu un resursiem, kas Krievijai var sniegt būtiskas priekšrocības kara gadījumā.
Militārie draudi, kādus arī NATO valstīm rada Krievija, ir jāuztver ļoti nopietni, intervijā no Tartu saka Baltijas Aizsardzības koledžas lektors un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders: "Kremlis vienmēr ir centies šķelt NATO kā organizāciju. Darīt pilnīgi visu, lai organizācija būtu neefektīva. Un mums jāatceras, ka tā ir kolektīvās drošības organizācija, un kolektīvās drošības organizācija ir tik stipra, cik vāja vai stipra ir katra tās dalībvalsts."
Aizdomās par spiegošanu pagājušajā gadā Valsts drošības dienests uzsāka līdz šim lielāko kriminālprocesu skaitu – astoņus. Pieciem spiegiem piespriests cietumsods. Pirmās instances tiesa par vainīgu spiegošanā atzina bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. 8,5 gadu cietumsodu viņš ir pārsūdzējis.
Lai gan drošības dienests regulāri atgādina, ka ceļošana uz Krieviju un tās sabiedrotajām valstīm ir saistīta ar sevišķi augstiem vervēšanas, izlūkošanas un provokāciju riskiem, Krieviju ik mēnesi turpina apmeklēt vidēji 1000 Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus Krievijas specdienesti meklē jaunus izlūkinformācijas avotu vervēšanas kanālus un visbiežāk tam izmantota saziņas platforma "Telegram".
"Īpaši šajos apstākļos, kad Krievija kā militāra vara cenšas īstenot visu, lai sagrābtu atpakaļ teritorijas, kas ir zaudētas [pēc] Padomju Savienības un Krievijas impērijas sabrukuma, mēs pret šīm lietām nedrīkstam izturēties vieglprātīgi. Mums jābūt ļoti nopietniem, un Krievijas militārā spiegošana īpaši nozīmē to, ka Krievijai ir drošības intereses šajā reģionā," norāda Šrāders.
Saistībā ar plānoto Krievijas Rietumu kara apgabala reorganizāciju Krievijas spiegošanas intensitāte Latvijā tuvākajā nākotnē varētu tikai pastiprināties. Paredzēts izveidot divus kara apgabalus, pārdalot resursus un veidojot jaunus bruņoto spēku formējumus. Prognozējams, ka Krievijas armijai tāpēc būs jāizstrādā jauni operatīvie plāni, kas liks atjaunot militārās izlūkziņas par potenciālās karadarbības teritorijām, tajā skaitā Latviju.
Kā brīdina Valsts drošības dienests, jārēķinās, ka Krievijas darbības pret Latviju kļūs arī agresīvākas. Krievija izmantos provokatīvas metodes, lai psiholoģiski iedarbotos uz Latvijas sabiedrību, cenšoties raisīt bailes un nedrošību, pārbaudot iedzīvotāju modrību un noturību. Tāpat Krievijas specdienesti ir ieinteresēti vervēt un apmācīt cilvēkus kaitniecisku darbību veikšanai Latvijā.
"To atkal Krievija ir darījusi visu laiku, lai šķeltu mūsu sabiedrību, lai mazinātu mūsu sabiedrības uzticēšanos mūsu institūcijām, mūsu demokrātiskajām struktūrām. Vienmēr mēģinājusi radīt iespaidu par to, ka mēs esam neizdevusies valsts," skaidro Šrāders.
Drošības dienests prognozē, ka interesi par Latviju saglabās arī Baltkrievijas un Ķīnas specdienesti, taču to darbība nesasniegs Krievijas specdienestu aktivitātēm raksturīgo intensitātes un agresijas līmeni.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
