Armija kliedē Elksniņa bažas par mīnulaukiem pie Daugavpils

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš šodien Daugavpilī īpaši sasauktā preses konferencē atspēkoja Daugavpils mēra Andreja Elksniņa sacīto, ka austrumu robežas stiprināšana nozīmē mīnulaukus un aizsargbūves, kas traucēšot gan vietējiem iedzīvotājiem, gan investoriem – visu pirms mīnulauki netiks veidoti, un arī aizsargbūves – nedz traucēs vietējiem iedzīvotājiem, nedz uzņēmējiem.

Ģenerāļa Kalniņa vizīte Daugavpilī seko nedēļu pēc tam, kad Daugavpils mērs savos sociālajos tīkos izplatīja pagaru ierakstu par to, ka bruņotie spēki tūlīt ar savām aktivitātēm teju paralizēs dzīvi Daugavpilī. Jāuzsver, ka šie Elksniņa izteikumi uzreiz tika arī pārtverti Krievijas propagandas kanālos, lai vēstītu par Latviju kā neizdevušos valsti un diskreditētu mūsu bruņotos spēkus.

"Uzreiz varu kliedēt, ka nekādus mīnulaukus mēs te neveidosim, jebkuri materiāli, kuri tiks ražoti, izvietoti teritorijās, uzglabāti – daļa tiks izvietoti tur, kur tiem jābūt. Cik lielā mērā tas iespaidos šeit dzīvojošos cilvēkus, es konkrēti runāju par Latgali un Vidzemes pusi – tad šīs darbības nekādā veidā neiespaidos ikdienas dzīvi. Viņi netraucēs turpināt uzņēmējdarbību, netraucēs iedzīvotājiem pārvietoties un izmantot tās teritorijas, kuras cilvēki ir pieraduši izmantot," uzsver Kalniņš.

Reaģējot uz Krievijas un Baltkrievijas agresīvo politiku un ģeopolitisko situāciju, Ministru kabinets marta sākumā apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas plānu, kura īstenošanai paredzēts tērēt 303 miljonus eiro. Papildus tam plāns paredz papildu vienību izvietošanu austrumu reģionos – Daugavpilī, Lūznavā un daļēji arī Vidzemē. Komandieris atgādināja, ka arī globālā prakse liecina, ka vietās, kur tiek izvietotas bruņoto spēku vienības, attīstās vietējā uzņēmējdarbība.

"Papildu vienību izvietošanu, kas palielinās personālskaitu – tas arī prasīs papildu darba spēka piesaisti. Visur, kur attīstās aizsardzības sistēma, attīstās arī vietējie uzņēmēji. Tie visi materiāli, kuri mums ir nepieciešami, tiks pasūtīti vietējiem ražotājiem – tas arī iespaidos darba vietu skaita pieaugumu – lielākā daļa summas tiks izvērtēta šeit, Latgalē," skaidro ģenerālis.

Uz jautājumu, vai šajā saistībā ir runa par tiem pašiem prettanku ežiem, betona konstrukcijām, kas ir nepieciešamas, lai aizkavētu ienaidnieka uzbrukumu iebrukuma gadījumā? Kalniņš norāda: "Pilnīgi pareizi. Gan no savas sagatavotības, gan skatoties un mācoties no Ukrainas, redzam tos efektīvākos virzienus, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šos pretmobilitātes pasākumus. Runa ir par betona izstrādājumiem, dažāda lieluma, veida konstrukcijas – drakona zobi, lego klucīši, kas noderēs – tie ir metāla izstrādājumu. Neviens neko labāku nav izdomājis – kā ežus un dzeloņstiepļu izstrādājumus. Tas viss nāks glabātavās, kas būs tuvāk tam, kur tam jāatrodas."

Līdz šim daudzas lietas jau paveiktas robežas stiprināšanā, proti, "lielā mērā" ir izvietotas militārās vienības, un regulāri rīkotas mācības. Jau pagājušajā nedēļā uz robežpunktiem Pāterniekos, Terehovā un Grebņevā aizvesti betona bloki. Ģenerālis pauda – ka cilvēkiem nav jābaidās un Latvijai nav tieši un tūlītēji kara draudi. Daugavpils mēra izteikumus komandieris atteicās komentēt, norādot, ka cilvēkiem ir jāspēj domāt kritiski.

"Kritiski izvērtēt paziņojumus un paskatīties, kāpēc šis cilvēks par kaut ko tādu runā – daudzi runā slēpj savas gan merkantilās intereses, gan kopējās agresīvās intereses. Un ne šodien, ne rīt milzīgu draudu Latvijā nav – drauds nepalielināsies tikai tad, ja mēs būsim spēcīgi un stipri. Tas ir tas, ar ko nodarbojas bruņotie spēki, tas ir tas, kāpēc mēs stiprinām austrumu robežu," akcentē Kalniņš.

Jāpiebilst, ka no šodienas bruņotie spēki norīkoti palīgos robežsardzei, kur līdz septembrim no jauna ievests pastiprinātas robežapsardzības režīms. Tas, reaģējot uz Lukašenko režīma un Maskavas režisēto migrantu spiedienu uz mūsu valsts robežas. Vienlaikus ģenerālis Kalniņš apstiprināja, ka bruņotie spēki jau aprīlī varētu doties talkā un izbūvēt 20 kilometru žoga posmu uz robežas ar Krieviju.