Arī Polija apspriež pierobežas mīnēšanu, iedvesmojoties no Baltijas valstu diskusijām

Baltijas valstu plāns paredz robežas ar Krieviju "nocietināšanu" ar dažāda veida līdzekļiem, kuru mērķis ir valstis aizsargāt un aizkavēt pretinieku. Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Martins Herems paudis, ka aizsardzības līnijā jābūt dažāda veida patvertnēm un bunkuriem valsts aizstāvju izmitināšanai, vēsta "Sargs.lv". Tāpat jau šobrīd jāidentificē karaspēka pulcēšanās vietas, un jāizveido pozīcijas artilērijas vienībām un citām ieroču sistēmām.

Kā vēlviens no iespējamajiem drošības pasākumiem pilnībā nav izslēgta arī robežas mīnēšana ar kājnieku vai prettanku mīnām, taču tas paredzētu 1997. gadā noslēgtās Otavas konvencijas laušanu, kā dēļ šī aizsardzības metode nonākusi viedokļu krustugunīs.

Polija nepārkāps Otavas konvenciju, bet neizslēdz viedās mīnas

"Rzeczpospolita" vēsta, ka Baltijas aizsardzības līnija kopā ar 187 kilometrus garo žogu uz Polijas un Baltkrievijas robežas galu galā veidos jaunu "dzelzs priekškaru".

Lai saprastu, kā Polija vēl vairāk varētu iesaistīties "mūra" būvniecībā, aizvadītajā nedēļā Polijas parlamenta pārstāvji, kas atbild par valsts atturēšanas spēju veicināšanu, un vietne "Defence24" rīkoja politiķu un ekspertu debates par valsts robežas inženiertehnisko drošību kā atturēšanas elementu.

Diskusijā pievērsās jautājumam par robežas mīnēšanu, taču arī Poliju ierobežo Otavas konvencija. To savulaik parakstīja 164 valstis, tostarp Polija, kas līdz 2016. gadam līguma nosacījumu dēļ iznīcināja vairāk nekā miljonu kājnieku mīnu.

Tiesa, gan ukraiņi, gan krievi aizvien izmanto kājnieku un prettanku mīnas, kas ir pierādījušas savu efektivitāti, tāpēc to atgriešana ierindā kļuvusi par vienu no dienaskārtības jautājumiem.

Polijas valdība gan pagaidām negrasās pārkāpt Otavas konvenciju. "Polija joprojām ir 1997. gada 18. septembrī Oslo sastādītās konvencijas par kājnieku mīnu izmantošanas, uzkrāšanas, ražošanas un nodošanas aizlieguma dalībvalsts un pilnībā ievēro noteikumus. Vienlaikus vēlamies norādīt, ka šobrīd mūsu valsts statusa maiņa saistībā ar šo starptautisko līgumu nav plānota," poļu Ārlietu ministrija informējusi "Rzeczpospolita".

Savukārt Polijas Nacionālā aizsardzības ministrija piebildusi, ka "neapsver Polijas Republikas austrumu robežas nodrošināšanu ar tradicionālajām kājnieku mīnām".

Tas gan nenozīmē, ka nav rezerves variantu. Proti, robežas stiprināšanai varētu izmantot tā saucamās viedās mīnas, kuru militārais operators var apbruņot vai atbruņot, vai pat atspējot atsevišķas mīnu zonas. Polijas armijai jau ir šādas mīnu sistēmas "Jarzębina" ("Pīlādzis" – no poļu val.), kuras palīdzējuši izstrādāt poļu inženieri. Un tās paredzētas, lai cīnītos pret tankiem, bruņumašīnām un kravas auto.

"Rzeczpospolita" atzīmē, ka Otavas konvencija neaizliedz izmantot šāda veida sprādzienbīstamās ierīces. Un patiesībā līdzīgus risinājumus robežu aizsardzībai jau izmanto somi, briti un igauņi. Taču gala lēmums jāpieņem politiskajiem spēkiem.

Poļi neatbalsta pierobežas mīnēšanu

Drīz pēc Baltijas valstu paziņojuma par aizsardzības līnijas būvēšanu TV3 raidījums "900 sekundes" veica aptauju, kurā skaidroja iedzīvotāju nostāju. Lielākā daļa (62%) Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem ieceri atbalsta, savukārt pretējās domās ir piektā daļa (21%) iedzīvotāju.

Arī "Rzeczpospolita" veicis līdzīgu aptauju, kurā centās noskaidrot, vai poļi atbalstītu valsts robežas ar Krieviju un Baltkrieviju mīnēšanu. Šādu drošības metodi atbalsta 28,3%, bet par to iebilda 54%. Savukārt 17,7% iedzīvotāju šajā jautājumā konkrēta viedokļa nav.

Aplūkojot Polijas datus tuvāk – par robežas mīnēšanu galvenokārt bija gados vecāki, proti, 70 gadus veci (44%) un 60 gadus veci (40%) iedzīvotāji. Tie ir cilvēki no laukiem (32%) vai vidēja lieluma pilsētām (30%). Šiem respondentiem ir pamatizglītība (43%), bet viņi nespēj skaidri definēt savus politiskos uzskatus (46%).

Kas attiecas uz robežas mīnēšanas pretiniekiem – tie galvenokārt ir vīrieši (57%), 30 gadus veci (77%) un dzīvo mazpilsētās (59%), kā arī šiem cilvēkiem ir augstākā izglītība (64%).

Te vēl jāpiebilst – arī Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Herems atzina, ka Igaunija apspriedusi pierobežas mīnēšanu, taču, viņaprāt, pašreizējos apstākļos tas vēl nav vajadzīgs. "Nedomāju, ka izlikt kājnieku vai prettanku mīnas gar robežu tagad būtu gudra rīcība. Manuprāt, tas šobrīd nebūtu efektīvi," viņš norādījis.