Baltijas valstis vienojas uz NATO ārējās robežas izveidot kopīgu aizsardzības līniju

Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur).

"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," skaidro aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Plānots, ka pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas tiks attīstīti un izvietoti dažādi pretmobilitātes pasākumi, lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm.

Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli. Tajā uzvērta pretgaisa aizsardzības spēju attīstība kā būtiska Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļa, kā arī akcentēts, ka jāturpina raķešu artilērijas spēju ieviešana.

Baltijas valstis apliecināja apņēmību stiprināt atbalsta sniegšanu Ukrainai ar koalīciju palīdzību un atbalstīt viena otru šo koalīciju attīstībā. Tāpat Baltijas valstis turpinās Ukrainas karavīru apmācību.

Gatavojoties NATO samitam Vašingtonā, Baltijas valstu aizsardzības ministri tikšanās laikā pauda vienbalsīgu atbalstu Ukrainas uzņemšanai NATO un Eiropas Savienībā. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība mērķtiecīgi stiprināt NATO pretgaisa aizsardzību reģionā.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs žurnālistiem norādīja, ka aizsardzība balstās uz trim pīlāriem. Pirmais pīlārs ir vēlme aizsargāties. "Ja mums ir gatavība aizsargāties, tad mēs visi esam gatavi aizsargāt savas valstis," uzsvēra Pevkurs.

Otrais pīlārs ir gatavība aizsardzībai. "Tas ir tas, ko mēs darām visās mūsu valstīs. Mēs redzam, ka visas mūsu valstis ir palielinājušas aizsardzības izdevumus. Igaunijā šogad tie ir 3,2%. Latvija un Lietuva arī tuvojas tuvākajos gados sasniegt 3% no IKP," uzsvēra Igaunijas ministrs.

Igaunija ir attīstījusi daudzas citas spējas, piemēram, raķetes, jūras mīnas un tā tālāk, bet to saraksts varētu būt ļoti garš. Piemēram, tikai pagājušajā gadā Igaunija iegādājās vairāk munīcijas nekā pēdējo 30 gadu laikā kopumā, skaidroja Pevkurs.

Trešais pīlārs ir aizsardzības operācijas reģionālā un starptautiskā mērogā. Reģionālā operācija ir tieši tas, ko Baltijas valstu ministri šodien apsprieda. Un viens no labākajiem piemēriem bija vienošanās par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, norādīja Pevkurs.

"Mēs visi saprotam, ka mēs nevaram mainīt savus kaimiņus. Baltkrievija un Krievija ir šeit, mēs to nevaram mainīt. Tas nozīmē, ka mums ir jāsaskaras ar visiem šiem draudiem, kas šobrīd Ukrainā ir pārvērtušies karā. Un, protams, mēs atbalstīsim Ukrainu. Bet, runājot par aizsardzības jomu, tas ir jautājums par aizsardzības gatavību. Tas ir jautājums par to, kā samazināt laiku, kas mums vajadzīgs, lai vajadzības gadījumā būtu gatavi," norādīja Igaunijas ministrs.

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks savukārt norādīja, ka, ņemot vērā Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu, ir ļoti svarīgi turpināt Baltijas valstu sadarbību.

"Baltijas valstu sadarbībai ir jābūt spēcīgākai nekā jebkad agrāk. Mēs vienojāmies par Baltijas aizsardzības līnijas koncepciju. Tās mērķis ir kopīga pieeja attiecībā uz pretmobilitātes pasākumu kopuma izstrādi uz robežām ar naidīgām valstīm. Mūsu eksperti izstrādās principus, lai nodrošinātu labāku sadarbību aizsardzības jomā, lai apturētu ienaidnieka virzīšanos no pirmajiem centimetriem. Mēs arī esam vienojušies virzīties uz priekšu ar raķešu artilērijas "Himars" spēju attīstību," uzsvēra Lietuvas ministrs.