Ar parādi un svinīgo solījumu Latgalē atklāj ģenerāļa Pētera Radziņa militārās ievirzes skolu
Mācības jaundibinātajā Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālajā vidusskolā sākās, kā ierasts, 1. septembrī, bet piektdien par godu pirmajam mācību gadam, šeit sarīkotas svinības.
Militārās ievirzes skolā mācības sākuši 24 jaunieši, – 19 puiši un 5 meitenes. Viena no viņām ir liepājniece Katrīna Roberta Jekševica.
Nonācu diezgan interesantā veidā. Iepriekš mācījos Murjāņu sporta ģimnāzijā. Līdzīgā skolā tikai ar sporta novirzienu. Direktors prasīja, ko es vēlētos darīt pēc 12. [klases]. Es teicu, ka vēlētos pievienoties armijai, jo tētis bija armijnieks, brāļi – jaunsardzē. Un man likās, kāpēc gan nē? Meitenes arī var!
Audzēkņi ir no dažādām Latvijas vietām, kuri sekmīgi izturējuši iestājpārbaudījumus. Uz vienu vietu pretendēja divi jaunieši.
Man visgrūtāk bija noskriet 7,5 apļus, bet es izturēju. Atspiešanās bija viegla un pievilkšanās arī bija viegla, – nebija traki.
Pagaidām ir labi. Protams, ir grūtāk nekā parasti, jo ir jāceļas agrāk – 6.30. Tad ir rīta rosme, jāuzkopj istabiņas. Tad stundas līdz vakaram. Bet nav tik traki kā kaut kādā armijā, – ir normāli.
Mums šeit, manuprāt, ir diezgan labi apstākļi. Mums šeit ir viss nepieciešamais dzīvošanai. Mūs šeit baro ļoti labi – tik daudz, ka mums drīz būs jau siksnas jāpataisa platākas. Viss šeit ir ideāli.
Kopā ar audzēkņiem svinībās piedalījās arī viņu vecāki.
Uzticība skolai un skolas personālam aug ar katru nedēļu arvien vairāk. Tas mierīgums, ko bērns arī izstaro, un sakot to, ka viss ir kārtībā, un to arī redz pēc viņas emocijām un visu pārējo, tu saproti, ka viss ir, kā jaunieši saka, – čikiniekā.
Cerēju ļoti, Dievu lūdzu, ka dēls paspētu, kā saka, pēc 9. klases tikt šajā skolā. Ievirzīju viņu, motivēju fiziskās aktivitātes pilnveidot. Tāds nenormāli cilvēcīgs lepnums par dēlu.
Jauniešiem bija iespēja tikties ar ģenerāļa Pētera Radziņa brāļa Jāņa mazmeitu Dzintru Celmiņu, kura vadīja sarunu par vērtībām un patriotismu.
Ukraina sargā mūs, bet Ukraina arī pamodināja mūsu jaunatni. Un, ja gadus desmit atpakaļ pēc neatkarības atgūšanas par patriotismu un valsti maz runāja. Runāja par darbu, varu, slavu, naudu. Tad šodien es lepojos ar jaunatni, kura runā par savu valsti, savu zemi. Tā bija tā pamata sajūta. Un es viņiem ticu. Viņi ir mani jaunie Valsts prezidenti, jaunie ģenerāļi.
Lepns par pirmkursniekiem ir arī skolas direktors, pulkvedis Vilis Bauska.
Motivācija viņiem ir augsta, īstenībā. Tas ir atzīstams. Un paldies visiem — gan viņiem, gan droši vien arī vecākiem —, ka principā motivēti jaunieši mums ir ienākuši.
Militārās ievirzes skola mājvietu radusi labi aprīkotajā Maltas vidusskolā. Pēc četriem gadiem absolventi būs ieguvuši jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju.
Šī ir jau otrā šāda veida profesionālā vidusskola. Pirmo, kas nosaukta pulkveža Oskara Kalpaka vārdā, nodibināja Kandavā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
