Reitingu līderu aizkulises. Ko vēlētājiem sola "Apvienotais saraksts"?

Pašreizējais premjera politiskais spēks "Apvienotais saraksts" ir raibs kā dzeņa vēders. Radās kā specprojekts ikurāt uz 14. Saeimas vēlēšanām. Tajā piedalās Latvijas Zaļā partija, kas gadiem darbojās tandēmā ar Zemnieku savienību, ZZS kādreizējie sadarbības partneri "Liepājas partija", Reģionu apvienība. Un šim politiskajam kokteilim piejauca arī cilvēkus no Liepājas uzņēmēja Ulda Pīlēna dibinātās profesionāļu biedrības – dažādu nozaru sociāli aktīvi uzņēmēji, drošības un citu jomu pārstāvji. Arī kāds ilggadējs auto nozares lobists, par kuru šajā apskatā dzirdēsim vēl ne reizi vien.

Pēc būtības savulaik ilgi "Tautas partijas" valdē pabijušā Pīlēna projekts. "Apvienotā saraksta" ideja aizgūta no līdzīga risinājuma Liepājā deviņdesmitajos, kad pilsēta bija dziļā krīzē, proti, piesaistīt profesionāļus palīgā.

Vienlaikus politiskais patrons, vienlaikus premjera amata kandidāts, bet, runājot par paša "Apvienotā saraksta" dalībpartijām, senākas saknes ir Zaļajai partijai. Dibināta 1990. gada 13. janvārī, vēl pirms deklarācijas par valsts neatkarības atjaunošanu. Starp politiskā spēka redzamākajiem veidotājiem un biedriem – Arvīds Ulme un Indulis Emsis. Pēdējais arī bijis vienīgais premjerministrs no Zaļās partijas, pat iestūrēja Latviju Eiropas Savienībā, taču beigu beigās amatā nebija pat 12 mēnešus.

Dažus gadus vēlāk aktīvo politiku pameta pavisam pēc nepatiesu liecību sniegšanas par valdības namā nozaudētu portfeli ar skaidru, bet neskaidras izcelsmes naudu.

Savukārt par, jāsaka, nu jau atkal bijušā Jūrmalas mēra Gata Trukšņa politisko biogrāfiju grāmatu varētu sarakstīt. Un ne vienu vien. Trilleri, drāmu, krimiķi.

Truksnis bijis ierauts dažādos skandālos, izmeklēšanās, administratīvi sodīts par narkotiku glabāšanu.

Jūrmalā tik populārais "zaļais" politiķis ticis arī pie notiesājoša tiesas sprieduma par dienesta viltojumu. Noprotams, kaut kas no šī visa vai arī viss pieminētais komplekts licis Truksnim pērnruden ieiet vēsturē kā pirmajam Latvijas vietvaras mēram, kurš atbilstoši 2024. gada likumgrozījumiem nesaņem pielaidi valsts noslēpumam un bija spiests atkāpties.

Truksnim gan atradās cits amats pašvaldībā. Kā vēsta presē, arī laiks hobijiem atrodas.

Kopš 2002. gada Zaļā partija bija politiski precējusies ar Zemnieku savienību, Saeimas vēlēšanās startējot vienotā sarakstā. ZZS sadarbības partneru formā piepulcējās arī "Latvijai un Ventspilij" un "Liepājas partija".

ZZS ir divreiz vadījusi valdību. Jau pieminētais Emša Ministru kabinets, savukārt otra iespēja nāca 2016. gadā, kad "Vienotība" bija lielā mērā nogāzusi pati savu valdību. Lai gan uz daudzām vēlēšanām "ventspilnieku" Aivars Lembergs bija Ministru prezidenta amata kandidāts, varas grožus no "Vienotības" pārņēma Māris Kučinskis, kurš pārstāv "Liepājas partiju".

Tieši savulaik "Tautas partiju" pārstāvošais Kučinskis iezvanīja ZZS beigu sākumu pirms četriem gadiem. Zemsaviešu kongresa priekšvakarā sociālajā vietnē "Twitter" viņš apšaubīja startēšanu vēlēšanās kopā ar otru Savienības sadarbības partneri "Latvijai un Ventspilij", ko vadot cilvēks ar neviennozīmīgu nostāju pret Latvijas drošībai būtiskiem jautājumiem. Runa, protams, par to pašu Lembergu.

Un tam visam iepriekš piesauktajam klāt vēl 2014. gada dibinātā Latvijas Reģionu apvienība. To veidoja vairāki vietējas nozīmes politiskie spēki, pikti, ka Saeimā un valdībā reģionu problēmas nesaprotot.

Iepriekšējos sasaukumos palīdzēja sabiedrībā populāri vārdi. Bijušais baņķieris un prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, arī aktieris Artuss Kaimiņš, kurš kļuva populārs ar savu slēpto kameru un mēdza iekulties vienā otrā ķezā. Neviens no viņiem ar reģionāļiem vairs nav saistīts.

Patlaban Apvienības redzamākā seja ir kādreizējais "Vienotības" politiķis Edvards Smiltēns.

Pīlēna politiskais rasols bija gana lielā cieņā sabiedrībā. 14. Saeimā ievēlējās ar 15 mandātiem un uzreiz arī tika pie koalīcijas galda un valdības veidošanas. Azotē arī augstais parlamenta priekšsēdētāja amats. Smiltēns tajā izcēlās kā ļoti liels Ukrainas un hokeja atbalstītājs.

Bēdīgi-priecīgi slavenā hokeja bronzas brīvdiena Latvijas politiskajā popkultūrā iegāja ar politiķu autogrāfu kadriem un jautājumu, "eu, kurā maiņā spēlēja Smiltēns?"

Un par maiņām runājot… 14. Saeimā tādas ātri vien notika arī politiskajā laukumā. Sākumā Uldis Pīlēns, nu jau pārkvalificēts par "Apvienotā saraksta" Valsts prezidenta amata kandidātu, piekāpās šobrīdējam Rīgas pils saimniekam Edgaram Rinkēvičam, un tas arī iezvanīja tā laika koalīcijas beigu sākumu. Jaunajā Evikas Siliņas valdībā piedāvāja vietu arī "Apvienotajam sarakstam". Viņi paši atteica un piesauca principa nenodošanu, politiskie pretinieki piesauca, ka viņi tagad esot  "Apvainotais saraksts".

Politiski pavērsieni gan nebeidzās arī opozīcijas sūrajā maizē. Viens otrs deputāts atbira no frakcijas, Eiropas Parlamentā ievēlēts politiskais viesmākslinieks, "tivterkonvoja" dibinātājs Reinis Pozņaks, "Rail Baltica" parlamentārajā izmeklēšanā dzima jauna politiskā zvaigzne Andris Kulbergs, kuram uz pēdējiem šī sasaukuma mēnešiem uzticēta pat valdības vadīšana.

Sabiedrisko procesu komentētājiem grūti. Vienlaikus nepieredzējis premjers un vienlaikus nepieradināts premjers.

Asie izteikumi mijušies ar patīkamiem pārsteigumiem, pārstāvot valsti ārzemēs. Komentētāji atzinuši, ka enerģisks, dažkārt pat šķietami pārcentīgs politiķis, bet beigās ar pašiem darbiem ir, kā ir. Raksturā kārtīgs benzīngalva un kārtīgs karstgalvis.

Stambulas konvenciju kaislību augstākajā punktā pat solīja iespļaut sejā Atmodas līderim Dainim Īvānam.

Uz vieglākas nots… Par sava veida tradīciju kļuvušas viņa teju dienišķās atskaites sociālajos medijos. Par darbu, bet ar sadzīvisku pieskaņu.

Pēdējos politiskajos reitingos Kulbergs pamatīgi velk visu "Apvienoto sarakstu" uz augšu. Cik no savulaik solītā izdevies savilkt pašam politiskajam spēkam, grūti pateikt.

"Šis nav laiks, kad ļauties garām runām. Šis nav laiks populismam un ilūziju sēšanai. Šis ir apņēmīgi un atbildīgi pieņemamu lēmumu laiks. Ja vajag, jārīkojas kā Vatikānā, vēlot pāvestu, – kamēr nav pieņemts lēmums, no telpas ārā nenāk." Ar šādu patosa pilnu paziņojumu sākās "Apvienotā saraksta" 14. Saeimas vēlēšanu 4000 zīmju programma.

Konkrētības tajā bija maz, neviena skaitļa, termiņa vai procenta solījumos.

Starp izpildītājiem var mēģināt minēt NATO klātbūtnes stiprināšanu Latvijā, pieņemto Valsts aizsardzības dienesta likumu, kā arī iekšējās drošības vairošanu, turpinot robežas nostiprināšanu.

Savukārt starp neizpildītajiem solījumiem jānorāda referenduma sliekšņa samazināšana, jauktas vēlēšanu sistēmas ievešana, kā arī biežāka pensiju indeksācija.

"Apvienotā saraksta" jaunā programma jau ir nedaudz konkrētāka. Vadmotīvs – "risinājums, nevis process procesa dēļ". Konkrētā risinājuma vārds, protams, esot Andris Kulbergs.

Solīts piemēram, četros gados sasniegt bezdeficīta bāzes budžetu, pārskatīt "Rail Baltica" līdz minimumam un izveidot Latvijas Attīstības fondu, kas pārvaldītu valsts aktīvus caurredzamā veidā, bez politiķu iejaukšanās. Tāpat solīts imigrāciju īstenot kontrolēti, sasaistot uzturēšanās atļaujas ar tiesisku nodarbinātību, integrāciju un latviešu valodas apguvi.

"Apvienotais saraksts" arī grasās bišķiņ pretrunīgi pārtraukt regulāro nodokļu pārskatīšanu un tālāk piedāvā nedaudz pārskatīt nodokļus. Piemēram, ieviest kapitāla pieaugumam 17% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un koriģēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Tāpat solīts izveidot valsts garantiju programmu mājokļu būvniecībai reģionos, lai palielinātu kreditēšanu par 2 miljardiem. Kaut kas līdzīgs jau ir, bet ne šādā mērogā.

Arī šajās vēlēšanās "Apvienotajā sarakstā" piepulcināti vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki. Eksprezidents Raimonds Vējonis, Jānis Jenzis no restorānu biznesa, televīzijas personība Aivis Ceriņš, Paralimpiskās komitejas prezidente Liene Apine, "Zemnieku Saeimas" Juris Lazdiņš.