No Lubāna mitrāja līdz Svētes palienai – dabas taku ceļvedis brīvdienām
Pavasaris, pirms trakās ziedēšanas un plaukšanas, ir īstais brīdis doties dabā. Tad jo pārredzamāka paveras ainava Latvijas dabas takās – reljefus, pakalnus un ielejas skatam neaizklāj koku lapu biežņa un tās mestā ēna. Portāls "tv3.lv" sadarbībā ar Latvijas Dabas pārvaldi piedāvā lasītājiem šīpavasara foršāko dabas taku izlasi. Iepazīsties ar ceļvedi,un posies savam pirmajam lielajam pavasara pārgājienam Latvijas dabā.
Pūsēnu kāpas iepazīšanai izveidota dabas taka, kas uzvedīs līdz pašai kāpas virsotnei. Viena no augstākajām kāpām Latvijā – virs jūras līmeņa Pūsēnu kāpa paceļas 37 metru augstumā. Šobrīd tai piešķirts dabas pieminekļa statuss.
Pūsēnu kāpa veidojusies 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā, kad klejojošā kāpa aprakusi aptuveni 80 mājas. 19. gadsimtā tās kustība apturēta, un lielāko kāpas daļu klāj priežu mežs.
Bernātu dabas parks atrodas Baltijas jūras piekrastē starp Bernātiem un Jūrmalciemu. Teritorijas vērtība slēpjas šeit atrodamajās smilšu kāpās, Baltijas jūras piekrastes ainavās un mazajos zvejniekciemos. Kāpās atrodamas arī vairākas aizsargājamo augu sugas, piemēram, jūrmalas dedestiņa, Gmelina alise, Lēzeļa vīrcele, kā arī citas.
Purvainajā ezera apvidū izveidota 187 m metrus gara gājēju laipa un tās galā skatu platforma putnu vērošanai uz kuras uzstādīti arī soliņi un informatīvā planšete ar Būšnieku ezerā sastopamo putnu attēliem. Aktīvā ūdens sporta cienītāju ērtībai ierīkotas laipas.
Embūtes dabas taka – 3 un 5 kilometru garumā – Kurzemē
Embūtes dabas taka ved pa unikālu kultūrvēsturisku ainavu, kas veidojusies un daļēji saglabājusies no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Embūtes pilskalns, kura tuvumā veidota dabas taka, ir kuršu senās koka pils un tās nocietinājumu vieta, kuršu virsaiša Induļa valdījums.
Embūtes dabas taka iepazīstina ar Embūtes senleju, kas bijusi sena apdzīvota un sakrāla vieta. Tā ir viena no skaistākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām, kas atrodas starp vairākus desmitus metru augstiem pauguriem – Pavārkalnu, Vēreskalnu, Radiņkalnu, Embūtes pilskalnu un Krievu kalnu. Senleja plešas apmēram 4 kilomtru apkārtnē.
Īpašu gaisotni šai vietai piešķir uz, iespējams, patiesiem notikumiem balstīta leģenda par kuršu virsaiša Induļa un vācu bruņinieka meitas Ārijas mīlestību, kas ņemta par pamatu izcilā latviešu dzejnieka un dramaturga Raiņa lugai "Indulis un Ārija".
Dabas parks "Lubāna mitrājs", Teirumnīku purva taka – Latgalē
Teirumnieku purvs ir daļa no Lubāna mitrāja lielā plašuma – kā jau augstajā purvā, tā augi barojas galvenokārt ar barības vielām, kuras saņem no lietus ūdens. Šeit interesentiem atklājas purva augu vienreizība un rodas skaidrība par to, kuras ir spilves, kā izskatās rasenes, kosas un daudzi citi augi. Tā ļauj apbrīnot teju mītisko purva ainavu un izbaudīt dabu visā tās krāšņumā.
Teirumnieku ezera krastā izveidotas trīs atpūtas vietas ar skatu laukumiem. Īpaši ērti tas ir putnu vērotājiem – pavasarī (aprīlī un maijā) un rudenī (septembrī un oktobrī), kad ezeru kā pulcēšanās vietu izmanto neskaitāmi ceļojošo putnu bari.
Purvi ir īpaša vieta – atbrauc uz šejieni saullēktā un ieelpo purva miglu.
Rāznas Nacionālais parks, Jaundomes muižas taka Latgalē
Jaundomes muižā ir izveidota 880 metrus gara dabas taka, kas ļauj iepazīties ar muižas kultūrvēsturiskajiem objektiem un dabas daudzveidību. Ejot pa taku, var apskatīt bebru dzīves vidi mežā un nokļūt pie Baltijā salām bagātākā ezera Ežezera.
Kopējais laipu garums ir aptuveni 1,6 kilometri, un tās savienojas ar trim grantētām takām. Lai nodrošinātu iespēju pārvietoties pa laipām arī palu laikā, tās izbūvētas 1,5 m augstumā, laipu platums – 1,8 m. Gājēju drošībai koka laipas aprīkotas ar margām, kurās iemontēts speciāls siets. Savukārt, lai veicinātu floras daudzveidību, palienes pļavās 1,2 hektāru platībā izveidoti meandri jeb mitrāji, kuros sastādīti dažādi augi, kā piemēram, smaržīgā kalme, parastā niedre un vītola vijmietiņš.
Laipu platformās uzstādīti divi informatīvi stendi, kuros pieejama informācija par Svētes palienes pļavām, tur sastopamo floru un faunu, par pavasara palu īpatnībām.
Taka gar ūdensputniem bagātā ezera krastiem vijas caur dažādiem mežiem. Tā sākas un beidzas pie Slokas ezera, kur atbraucējus sagaida automašīnu stāvlaukums, piknika vieta un 7 m augsts peldošs skatu tornis.
Pastaigājoties pa taku, iespējams redzēt vairākus interesantus objektus – mitros mežus pie Vēršupītes, sēravotu pie Slokas ezera, lielo akmeni, vairākus purva ezerus.
Uzkāpjot skatu tornī, var nodoties putnu vērošanai Slokas ezerā. Pavasarī un vasaras beigās–rudenī Slokas ezerā pulcējas dažādi putni, kas ezerā nolaižas atpūsties un baroties migrāciju laikā.
Drusku pils dabas taka sākas Kornetos pie pagasta pārvaldes ēkas. Pēc apmēram 400 metriem Dzērves kalnā atrodas 27 metrus augsts skatu tornis, no kura paveras skats uz Alūksnes augstieni Latvijā un Hānjas augstieni Igaunijā, tai skaitā uz Igaunijas augstāko virsotni Munameģi (318 metri virs jūras līmeņa), kā arī uz vairākiem Kornetu-Peļļu gravas ezeriem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tad taka pa meža ceļu, gar Pilskalna ezeru ved uz Drusku pilskalnu, taču lai tajā uzkāptu, ir jāpārvar stāva nogāze, jo Drusku pilskalns ir viens no visstāvākajiem Latvijā. Taku iespējams iziet arī pretējā virzienā, uzsākot pārgājienu no stāvlaukuma stāvas nogāzes pakājē, apmēram 1 kilometru no Kornetu centra uz rietumiem.
Meņģeles pagastā dzimis un bērnības gaitas pavadījis rakstnieks Sudrabu Edžus, kas sarakstījis stāstu par Dullo Dauku. Uz Taurupes un Meņģeles pagasta robežas Ogres upes senkrastā atrodas rakstnieka bērnības mājas "Zvaniņi". Pie tām ozolu un bērzu birzī Tautas dzejnieks Imants Ziedonis ar domubiedriem 20.gs. 70.gados izveidoja Dullā Daukas taku ar īpašiem akmeņiem, uz viena no tiem ir uzraksts "Dullais Dauka". Pašlaik šeit atrodas labiekārtota atpūtas vieta.
