Rīgas pamestie un brūkošie nami. Ko galvaspilsēta dara, lai mudinātu sakopt graustus?

Šobrīd visā pilsētā ir vairāk nekā 1400 vidi degradējošu būvju. Absolūtais vairākums – 1399 pieder privātīpašniekiem, 30 atrodas valsts īpašumā, 12 pieder pašvaldībai, savukārt piecu graustu piederība nav zināma.

Rīgas domes Īpašumu departaments informē, pērn kopumā apsekoti vēl 279 objekti, un teju katras desmitās ēkas īpašniekam uzlikts pienākums novērst trūkumus.

Lai mudinātu īpašniekus sakārtot graustus, tiek veikta būvju klasifikācija, kam seko paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā. Vienlaikus pašvaldība skaidro, ka daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, ja tās pieņēma lēmumu sakārtot ēku un tam nepieciešamos pasākumus, ir iespēja arī lūgt apturēt klasifikāciju un paaugstinātā nodokļa piemērošanu, lai atbrīvojušos līdzekļus novirzītu mājas atjaunošanā.

"Ja īpašnieki izpilda visu apsolīto, ēkas klasifikācija tiek atcelta un nodoklis vairāk netiek palielināts. Ja apsolītais nav izpildīts, klasifikācija tiek atgriezta un par visu apturēšanas periodu tiks uzrēķināts paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis," skaidro pašvaldībā.

Kā Rīga mudina īpašniekus sakopt savus graustus?

Pašvaldība veic būvju klasifikāciju, kam seko paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā. Tas ir pasīvs instruments, kurš pats par sevi neuzliek īpašniekam nekādus papildus pienākumus, bet gan rada materiālās neērtības, kuras var motivēt ieguldīt līdzekļus ēkas atjaunošanā, nevis maksāt tos pašvaldības budžetā nodokļa veidā, skaidro pašvaldībā.

Ineta Miglāne

Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore

Ja objekts ir dzīvojamā māja, vai īpašniekam bija kādi nodokļu atvieglojumi un īpašuma kadastrālā vērtība ir pietiekami liela, lai atstātu ietekmi uz īpašnieka finansiālo stāvokli, nodokļa palielinājums motivē veikt pasākumus īpašuma sakārtošanai. Ja ēkai, kas ir vidi degradējoša, vienlaicīgi konstatējamas arī bīstamības pazīmes, tad šādas ēkas sakārtošanai tiek piemērots Būvniecības likumā paredzēts regulējums pienākuma uzlikšanai veikt pasākumus bīstamības novēršanai.

Vēl viens instruments, ko iespējams lietot, lai veicinātu īpašuma sakārtošanu – administratīvais akts, ar kuru īpašniekam jau tiek uzlikts pienākums novērst vidi degradējošas pazīmes.

Savukārt labprātīgās neizpildes gadījumā pašvaldība kā piespiedu līdzekli var piemērot piespiedu naudu. Taču šādi lēmumi netiek pieņemti attiecībā uz visām ēkām pilsētā, kurām ir konstatētas vidi degradējošas pazīmes, bet gan tikai atsevišķos gadījumos, kad ēkas stāvoklis atstāj īpaši lielu ietekmi uz pilsētvidi, piemēram, kad tiek saņemtas daudzas sūdzības no iedzīvotājiem, bilst pašvaldībā un turpina – vai arī ēkas stāvoklis ietekmē sabiedrisku drošību.

Graustu īpašnieku naskumu sakārot objektus ietekmē vairāki faktori

To, cik īpašnieki naski sakārto savus objektus, ietekmē vairāki faktori, piemēram –  konkrēta īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek aprēķināts paaugstināts NĪN un tā apmēra ietekme uz īpašnieka finansiālo stāvokli, pašvaldības un valsts finanšu atbalsts īpašuma sakārtošanai, būvniecības pakalpojuma pieejamība tirgū.

Tāpat noteicošas faktors ir arī objekta kultūrvēsturiskais statuss, norāda pašvaldībā, piebilstot – bieži vien paaugstināto NĪN maksāt ir lētāk, kā atjaunot ēku.

Arī ekonomiskā situācija un īpašnieku finanšu iespējas ir noteicošs faktors.

Ineta Miglāne

Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore

Bieži dzirdam no investoriem, ka ieguldīt noteiktajā nekustamajā īpašumā Rīgā nav ekonomiski pamatoti, kādēļ tiek veikti tikai minimāli konservācijas pasākumi un īpašums stāv neizmantots, šādos gadījumos tas ar laiku atkal nonāk mūsu redzeslokā, atsevišķa problēma ir ģentrifikācija un lielās degradētās teritorijas – to ar mūsu pasākumiem atrisināt nebūs iespējams.

Kā iemeslu pašvaldībā min arī dzīvojamo māju pārvaldnieku nekompetenci un "nespēju piedāvāt īpašniekiem kvalitatīvus, ekonomiski pamatotus dzīvojamo māju sakārtošanas risinājumus, kā arī nespēja kvalitatīvi vadīt būvniecības projektus un sadarboties ar donoriem.

"Situāciju var labot vien algu līmeņa celšana un līdz ar to pārvaldīšanas maksas celšana, kas ir maz iespējams, ko īpašnieki neapzinās savu atbildību par īpašumu un nevēlas tajā ieguldīt, tostarp aizņemties," norāda Miglāne.

Prognozēt sakārtotu objektu skaitu statistiski ir grūti, skaidro pašvaldībā. Kā redzams datos, sakārtoto objektu līmenis īslaicīgi pieauga periodā no 2017. līdz 2020.gadam, pēc tam atgriežoties uz 2016.gada līmeni. Ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, būtiskas pozitīvas izmaiņas netiek gaidītas, izņemot gadījumus, kad īpašnieki pieņem lēmumu ieguldīt šodien, sagaidot ieguldījumu cenas kāpumu nākotnē. Taču kvalitatīvai situācijas analīzei pašvaldībai neesot atbilstoši kvalificētu speciālistu.

Kāds atbalsts pieejams graustu sakārtošanai?

Daudzos gadījumos vidi degradējošu būvju īpašniekiem ir iespēja saņemt pašvaldības līdzfinansējumu ēkas atjaunošanai, kuras rezultātā vidi degradējošas pazīmes tiks novērstas.

Pieejama līdzfinansējuma programma kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju fasāžu saglabāšanai. Pieejama "Lielā programma", "Mazā programma" un "Teritoriju labiekārtošanas programma". Kopsumma 2023. gadā tika piešķirts līdzfinansējums 905 787, 85 eiro apmērā.

Arī finanšu institūcija ALTUM piedāvā dzīvojamām mājām energoefektivitātes programmu, kuras ietvaros īpašniekiem ir iespēja ne vien novērst savas mājas estētiskas nepilnības, bet arī paaugstināt tās energoefektivitāti un veikt pasākumus tās nesošo konstrukciju atjaunošanai, lai nodrošinātu ēkas saglabāšanos ilgtermiņā.

Tāpat ALTUM ir pieejams arī kredīts dzīvojamās mājas atjaunošanai, ko var izmantot dažādiem lokāliem atjaunošanas darbiem, tostarp tādiem, kas ir vērsti uz ēkas degradējošā izskata labošanu.