Tas būs kolektīvs NATO lēmums, vai un kādā apmērā uz Ukrainu sūtīt Latvijas karavīrus, pauž Sprūds

Atbildot uz raidījumā "900 sekundes" uzdotajiem jautājums par to, vai Latvija ir vairāk pozitīvi vai negatīvi noskaņota attiecībā uz jautājumu, vai sūtīt karavīrus uz Ukrainu un vai vispār Latvijai ir sava pozīcija šajā jautājumā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds norādīja – jā, diskusijas šobrīd notiek. Tomēr vienlaikus viņš arī akcentēja, ka šajā jautājumā Latvijas nostāja ir – tas būs kolektīvs NATO lēmums.

Andris Sprūds

aizsardzības ministrs, "Progresīvie"

"Ja mēs runājam konkrēti par spēku sūtīšanu, tad, protams, ka šeit ir jautājums arī par to, ko ir plānots darīt. Arī no misijas veida un no kolektīvā lēmuma: kāds būtu lielums. Skaidrs, ka valstīm individuāli ir iespēja darīt daudzas lietas, bet, ja mēs runājam par kolektīvu spēku sūtīšanu, nenoliedzami, šeit būtu ļoti svarīgi, lai tā būtu kolektīva pieeja no NATO valstu puses. Lai principā arī NATO valstis par to kolektīvi arī vienotos. (..) Mēs esam 32 valstis, un, protams, ka šeit būtu arī ļoti svarīgi, ja tie ir NATO spēki, tad NATO kolektīvi par to arī lemj."

Sprūds arī akcentēja, ka ir svarīgi vispirms uzzināt, ko Ukraina jautā, vēlas un kas tai ir nepieciešams. "Protams, ka mēs te vispirms runājam par munīciju, bet ne tikai – gan ekipējums, gan mācības, gan šīs te dažādās koalīcijas, kas atbalsta Ukrainu. Tā kā šie formāti ir dažādi," sacīja aizsardzības ministrs.

Aizsardzības ministrs arī norādīja, ka Latvijas nostāja šobrīd ir tāda: meklēt visus iespējamos veidus, kā atbalstīt Ukrainu dažādos formātos. Vai nu Ramšteinas tikšanās ietvaros, vai arī NATO ietvaros. Vienlaikus Sprūds arī atzina, ka līdz šim NATO tiešā veidā nav bijusi iesaistīta un drīzāk novērojams piesardzīgums. "Tomēr diskusija kļūst plašāka un jaudīgāka. Un es domāju, ka tā turpināsies gan Latvijas ietvaros, gan arī starp sabiedrotajiem – svarīgs ir misijas veids, kāds ir mērķis," sacīja aizsardzības ministrs.