Rietumu karavīru sūtīšana uz Ukrainu: klubiņš valstu, kuras "neko neizslēdz"

Francijas prezidents Emanuels Makrons aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka viņa ideja par Rietumu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu bija apzināta, neraugoties uz sacelto ažiotāžu.

Makrons, pēc līderu konferences par atbalstu Kijivai, sacīja, ka nav vienprātības par sauszemes spēku nosūtīšanu uz Ukrainu oficiālā veidā, taču nekas netiek izslēgts.

Iespēju nosūtīt Rietumu karaspēku uz Ukrainu noraidīja citas NATO dalībvalstis, tostarp ASV, Lielbritānija un Vācija, un asi kritizēja Francijas opozīcijas partijas, taču ideju pilnībā neatmeta Igaunija un Lietuva.

Čehija gatava palīdzēt ukraiņu karavīriem apgūt iemaņas Ukrainā

Arī Čehijas prezidents Petrs Pavels apgalvo, ka nevajadzētu ierobežot iespējas atbalstīt Ukrainu, kas cīnās pret Krievijas agresiju. Pavels aicināja Ukrainas partnerus paplašināt palīdzības iespējas Ukrainai, tostarp ārvalstu karaspēka klātbūtni Ukrainā.

Viņš norādīja, ka runa nav par kaujas vienību nosūtīšanu, bet gan par dažādām palīdzības formām: "Es atbalstu jaunu (palīdzības – red.) veidu meklēšanu, tostarp diskusiju turpināšanu par iespējamo militāro klātbūtni Ukrainā. Nenoteiksim sev ierobežojumus, ja tas nav nepieciešams," sacīja Pavels, piebilstot, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka loma Krievijas atturēšanā.

Pavels piebilda, ka nav atšķirības, vai ukraiņu karavīri tiek apmācīti Rietumos vai tieši Ukrainā. "Ukraina joprojām ir suverēna valsts," viņš sacīja, norādot, ka iespējamā mācību misija nav noteikumu pārkāpums.

Nīderlande un Lietuva neizslēdz iespēju nosūtīt karavīrus

Augsta ranga amatpersonas Nīderlandē un Lietuvā arī neizslēdz iespēju nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu. Valstu amatpersonas uzsvēra, ka ar to tiek saprasts atbalsta personālu, kas nodrošinās apmācību, palīdzēs izveidot plānus un veiks citus darbus, neiesaistoties aktīvajā karadarbībā.

Lietuvas prezidenta galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķestutis Budris paziņoja, ka viņa valsts apsver iespēju nosūtīt savus instruktorus uz Ukrainu, taču prioritāte ir atbalstīt viņus ar ieročiem un munīciju: "Mēs runājam par šādu iespēju, un mēs to darām diezgan atklāti. Ir daudz nianšu par to, kas varētu notikt un ar kādiem nosacījumiem," viņš teica.

Putins draud ar kodolkaru

Kremlis ir ieņēmis skaidru nostāju pret iespēju, ka NATO valstis varētu nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, un ir minējis tieša konflikta risku. Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdināja Rietumus par kodolkara risku, ja tie nosūtīs savus karavīrus cīnīties par Ukrainu, sakot, ka Maskavai ir ieroči, ar kuriem uzbrukt Rietumu mērķiem.

"Viss, ko viņi [Rietumi – red.] tagad izdomā, ir draudi visai pasaulei. Šis viss patiešām draud izvērsties par konfliktu, kurā tiktu izmantoti kodolieroči, līdz ar to arī visas civilizācijas iznīcināšana. Viņi to nesaprot, vai kā? Viņiem ir jāsaprot, ka mums arī ir ieroči, kas var trāpīt pa mērķiem viņu teritorijā. Un viņi to labi zina," sacīja Putins.

Diskusijas par karaspēka nosūtīšanu liecina, ka NATO īpaši nevēlas tikt ievilkta plašākā karā ar Krieviju, kas ir bruņota ar kodolieročiem. Nav juridisku šķēršļu, kas liegtu NATO dalībvalstīm individuāli vai grupās uzņemties šādu iniciatīvu. Šķērslis šeit galvenokārt ir politisks. Citiem vārdiem sakot, nosūtīt karaspēku uz Ukrainu nebūs iespējams, ja visas 31 alianses dalībvalsts nepieņems vienprātīgu lēmumu.