Putins lielajā uzrunā Krievijai neiztiek bez kodolieroču žvadzināšanas

Kremļa līderis savu uzrunu iesāka ar divām tēmām, kas pēdējā laikā raksturīgas Putina runām: apsūdzēt Rietumus mēģinājumos iznīcināt Krieviju un apgalvot, ka Krievijas tauta vienoti atbalsta to, ko viņš joprojām sauc par "īpašo militāro operāciju" – karu Ukrainā.

Donbasa un Sevastopoles iedzīvotāji ir "varoņi"

Neminot konkrēti Ukrainu, Putins savā runā stāsta par atbalstu "mūsu brāļiem un māsām un viņu vēlmei būt kopā ar Krieviju". Viņš Donbasa un Sevastopoles iedzīvotājus dēvē par varoņiem un saka, ka "sacelšanās ir lepnums".

Šīs Ukrainas teritorijas pirms vairāk nekā trim gadiem Krievija okupēja iebrukuma laikā.

Krievu atbalsts frontes karavīriem

Putins savā uzrunā apgalvo, ka Krievijas uzņēmumi pēdējo divu gadu laikā labdarībai ir nosūtījuši miljardiem eiro. Viņš norāda, ka cilvēki sūta ziedojumus uz frontes līniju, lai atbalstītu Ukrainā karojošos karavīrus, tādējādi parādot, ka "visa valsts ir ar viņiem".

Viņš saka, ka ir pateicīgs visiem, kas cīnās par "tēvzemes interesēm". Putins raksturo Krievijas karaspēku, kas cīnās Ukrainā, kā "kara dzirnaviņas". Pēc tam viņš aicina ievērot klusuma brīdi par karā kritušajiem karavīriem.

Rietumi ir "zaudējuši".

Kā jau ierasts Putina uzrunās, viņš izmanto iespēju kritizēt Rietumus. Viņš apgalvo, ka Rietumi ir gribējuši izveidot "dekadentisku valsti", bet tā vietā viņi ir "zaudējuši".

Putins turpina slavēt Krieviju un tās tautu, sakot, ka gadsimtiem ilgā vienotība ir radījusi neuzvaramu spēku. Viņš apgalvo, ka Krievija ir "demokrātijas balsts", un jau atkal norāda, ka neļaus nevienam iejaukties tās iekšējās lietās.

Apsūdz ASV vēlmē "ievilkt" Krieviju bruņošanās sacensībās

Putins apgalvo, ka 2018. gadā Krievija nāca klajā ar priekšlikumu par kodolvienošanos starp abām valstīm, taču ASV to "torpedēja".

Putins apgalvo, ka ASV vienmēr ir ieinteresētas sarunās tikai tad, ja ir skaidrs ieguvums. Pirms gaidāmajām ASV vēlēšanām, kas notiks šā gada beigās, viņš saka, ka ASV politiķi vēlas parādīt vēlētājiem, ka "viņi joprojām valda pār pasauli". Viņš apsūdz ASV, ka tās vēlas galu galā sakaut Krieviju un "ievilkt mūs bruņošanās sacensībā".

Draudi Rietumiem ar kodolieroču žvadzināšanu

Rietumvalstīm, kuras apsver iespēju nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, Putins saka: "Viņiem ir jāsaprot, ka arī mums ir ieroči, ar kuriem varam uzbrukt mērķiem viņu teritorijā."

Putins arī apgalvo, ka krievi ir kļuvuši par tā sauktās "rusofobijas" upuriem. Viņš to dēvē par "bezjēdzīgu", piebilstot: "Bez suverēnas, spēcīgas Krievijas nav iespējama stabila pasaules kārtība". Viņš sacīja, ka Rietumu retorika draud ar "konfliktu ar kodolieroču izmantošanu un līdz ar to civilizācijas iznīcināšanu".

Putins pēc ienaidnieku kritizēšanas, pievērsās savu sabiedroto slavināšanai. Viņš runāja par nepieciešamību izveidot "jaunus kontaktpunktus" ar arābu valstīm un Latīņamerikas un Āfrikas valstīm.

Aicina dzemdēt jaunos okupantus

Putins pievērsās arī ģimenes vērtībām, kuru centrā vairāk bērnu un "daudznacionālās nācijas vairošana". "Mēs izvēlamies dzīvi, Krievija joprojām ir tradicionālo vērtību balsts," viņš saka.

Putins saka, ka nākamajos sešos gados Krievijai ir jānodrošina "stabils dzimstības pieaugums", lai "uzlabotu ģimeņu dzīves kvalitāti".

Putina runa izskan nepilnas divas nedēļas pēc viena no sīvāko Putina oponentu Alekseja Navaļnija nāves. Navaļnija ģimene apsūdz Putinu viņa nogalināšanā, ko Kremlis noliedz.

Krievijas 1993. gada konstitūcijas 84. pantā teikts, ka prezidents "katru gadu uzrunā Federālo asambleju ar ziņojumu par situāciju valstī, par valsts iekšpolitikas un ārpolitikas pamatnostādnēm". Pērn viņa uzrunas centrā bija karš Ukrainā.