Putins intervijā Karlsonam apgalvo: Krievijai neesot nodoma uzbrukt Latvijai

Putins gadu desmitiem ir strādājis pie tā, lai iegūtu sabiedrotos Rietumos. Krievijas diktators izmantojis savas spiegu aģentūras, lai iejauktos vēlēšanās un izmantojis diplomātus, lai veidotu saites ar Kremlim draudzīgiem politiķiem.

Ceturtdien pasaule piedzīvojusi jaunu turpinājumu šiem centieniem – interviju ar populāro un prokremlisko bijušo "Fox News" vadītāju Karlsonu.

Aicina ASV "vienoties" par Ukrainas teritorijas atdošanu

Šajā sarunā Putins izteica aicinājumu ASV "vienoties" par Ukrainas teritorijas atdošanu Krievijai, lai izbeigtu karu. Viņš centās vērsties pie Amerikas konservatīvajiem, atkārtojot skandalozā Donalda Trampa apgalvojumus, kurš sacījis, ka ASV esot svarīgākas prioritātes nekā karš tūkstošiem jūdžu attālumā.

"Vai jums nav nekā labāka ko darīt?" Putins sacīja, atbildot uz Karlsona jautājumu par iespējamo amerikāņu karavīru dalību karā Ukrainā. "Jums ir problēmas uz robežas, problēmas ar migrāciju, problēmas ar valsts parādu." Diktators turpināja: "Vai labāk nebūtu vest sarunas ar Krieviju?"

Atkārto savu veco dziesmu

Liela daļa intervijas tika veidota kā Kremļa vēstures stunda par Krievijas vēsturiskajām pretenzijām uz Austrumeiropas zemēm. Putins turpināja atkārtot savu veco dziesmu par to ka Krievijas mērķis esot bijis "apturēt karu", kuru, kā viņš apgalvo, Rietumi izvēršot pret Krieviju.

Putins gan tiešāk nekā parasti runāja par to, ka viņa īstenotais iebrukums Ukrainā varētu beigties nevis ar militāru uzvaru, bet gan vienošanos ar Rietumiem. Intervijas beigās viņš Karlsonam sacīja, ka ir pienācis laiks sarunām par kara izbeigšanu, jo "tie, kas ir pie varas Rietumos, ir sapratuši", ka Krievija netikšot sakauta kaujaslaukā.

Atbildot uz jautājumu par to, vai NATO spētu pieņemt Krievijas kontroli pār atsevišķām Ukrainas daļām, diktators sacīja: "Lai viņi domā, kā to izdarīt ar cieņu. Ja ir vēlēšanās, tad ir varianti."

Apgalvo, ka "nav nekādas intereses par Poliju, Latviju vai citurieni"

Atšķirībā no retorikas krievu auditorijas priekšā, kur Putins ir lamājis Rietumus par deģenerātiem un mēģinājis Krieviju attēlot kā "tradicionālo vērtību" aizstāvi, šoreiz viņš bija neierasti atturīgs. "Rietumu sabiedrība ir pragmatiskāka," teica Putins. "Krievu cilvēki vairāk domā par mūžīgo, par morālajām vērtībām."

Viņš centās norādīt, ka Maskava un Vašingtona varot atrast kopīgu valodu. Kremļa diktators dievojās, ka Krievija neesot ieinteresēta uzbrukt valstīm NATO austrumu flangā pretēji Rietumu amatpersonu brīdinājumiem. "Mums nav nekādas intereses par Poliju, Latviju vai citurieni," apgalvoja Putins.

Šobrīd Ukrainas aizstāvji un sabiedrotie piedzīvo dažādus sarežģījumus. ASV militārā palīdzība Ukrainai ir apturēta Kongresā un Kremlim draudzīgi politiķi ir abās Atlantijas okeāna pusēs. Galvenais no viņiem ir Donalds Tramps, republikāņu kandidāts, kuru Putins bieži slavē.

Putinam vajag, lai ASV izdara spiedienu uz Ukrainu

Kārnegi Starptautiskā miera fonda Krievijas un Eirāzijas centra pārstāve Tatjana Stanovaja norādījusi, ka Putins ir sajutis savu "labāko stundu". Viņa mērķis ir panākt miera līgumu Ukrainā, kas nostiprinātu Krievijas kontroli pār jau okupētajām teritorijām un izveidot draudzīgu valdību galvaspilsētā Kijivā.

Kā norāda Stanovaja, lai to panāktu Putins šķietami uzskata, ka viņam nepieciešams, lai ASV izdarītu spiedienu uz Ukrainu un tā rīkotu sarunas par kara izbeigšanu, nevis turpinātu pretoties Krievijas iebrukumam. "Viņš uzskata, ka viņam tagad ir iespējas," pauž Stanovaja.

"Viņš nepateica neko jaunu"

Intervijā Putins vairākkārt atkārtoja to, ka karš beigšoties ar diplomātiju, taču ASV vispirms esot jāpārtrauc sniegt militārā palīdzība Ukrainai un jāpārliecina tās līderi vest sarunas.

Tomēr nav skaidrs, vai šis vēstījums sasniegs amerikāņu auditoriju. Tā vietā daudzi pauduši izbrīnu par Putina "vēstures stundu" intervijas sākumā – viedokļiem, kas jau pazīstami no viņa agrākās retorikas. Viņš runāja par tādām tēmām kā Lietuvas lielhercogiste un kristietības ienākšana Austrumeiropā, lai kaut kādā veidā mēģinātu attaisnot savas teritoriālās prasības Ukrainā.

"Viņš nepateica neko jaunu," norāda Ņujorkā esošās Jaunās skolas starptautisko attiecību profesore un padomju līdera Ņikitas Hruščova mazmazmeita Ņina Hruščova. Viņa norādīja, ka krievi ir pieraduši pie Putina "vēstures stundām", taču amerikāņu skatītāji "droši vien jūk prātā ar visu šo vēsturisko daudzvārdību".