Apdrošinātāji par augusta vētras postījumiem izmaksājuši 9,7 miljonus eiro

Apdrošinātāji līdz ceturtdienai, 22. oktobrim, bija saņēmuši 8211 atlīdzību pieteikumus, no kuriem pabeigti un pilnībā izskatīti 6876 jeb 84%. Kopumā klientiem līdz šim izmaksāti 9,7 miljoni eiro, bet vēl 4,1 miljons eiro rezervēts pārējo pieteikto zaudējumu atlīdzībām.

Kopš 21. septembra noregulēto atlīdzību pieteikumu īpatsvars pieaudzis no 62% līdz 84%. Šajā laikā kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 5%, savukārt noregulēto pieteikumu skaits audzis par 42%, sasniedzot 6876. Izmaksāto un rezervēto atlīdzību kopsumma ir 13,84 miljoni eiro.

Asociācija norāda, ka augusta vētra meteoroloģiski bija postošāka par 2024. gada jūlija vētru, tomēr tās radītie apdrošinātie zaudējumi pagaidām nav tik lieli kā iepriekš piedzīvotajās vētrās.

LAA prezidents Jānis Abāšins uzsver, ka ikkatra vētra izgaismo atšķirīgus riskus un sniedz mācības, kas jāņem vērā, gatavojoties nākamajām.

Iepriekšējās vētras aktualizējusi jautājumu par infrastruktūras gatavību lielam nokrišņu daudzumam un nepieciešamību pārskatīt novecojušos būvnormatīvus.

Savukārt šī gada vētru varot dēvēt par "elektrības vētru", kas skaidri iezīmē, cik būtiska ir uzņēmumu gatavība elektroapgādes pārtraukumiem. Abāšins piebilst, ka nopietnai ražotnei var nepietikt pat ar elektrības pievadiem no divām transformatoru apakšstacijām – nepieciešami arī ģeneratori, kas ļauj turpināt darbu, ja ārējā elektroapgāde pārtrūkst.

Abāšins norāda, ka pēdējo gadu pieredze parāda, ka gatavība postošām vētrām ir jāuztver kā pastāvīga nepieciešamība. Ar īpašuma apdrošināšanu vien var nepietikt, lai pasargātu uzņēmumu no visām vētras finansiālajām sekām. Tā kā dažādas vētras izgaismo atšķirīgus riskus, arī apdrošināšanas segums regulāri jāpārskata, ņemot vērā gan uzņēmuma darbības izmaiņas, gan iespējamos zaudējumus un darbības pārtraukumus.

Apdrošinātāji turpina izskatīt atlikušos atlīdzību pieteikumus un izmaksāt atlīdzības, tiklīdz saņemta visa nepieciešamā informācija zaudējumu izvērtēšanai. Atsevišķu gadījumu apjoma un sarežģītības dēļ to izskatīšanai nepieciešams ilgāks laiks.

Jau ziņots, ka lielākā daļa pieteikumu saistīti ar nodarītajiem bojājumiem privātpersonu un uzņēmumu īpašumiem, kam spēcīgais vējš norāvis vai sabojājis jumta segumus, krītoši koki – ēku fasādes, bet citviet lietusūdens iekļuvis ēkās. Savukārt sauszemes transportlīdzekļu (KASKO) apdrošināšanā atlīdzības tiek pieteiktas par automašīnām, kurām bojājumus nodarījuši krītoši koki, zari un citi vētras laikā pārvietoti priekšmeti. Pieteikumi iesniegti arī par nodarītajiem postījumiem lauksaimniecības kultūraugiem.

Kā ziņots, 22. augustā un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā – vētras laikā maksimālais vienlaikus reģistrētais elektroapgādes atslēgumu skaits sasniedza 285 000. Elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.