Lasīšana trenē smadzenes un mazina stresu un demences risku. Ko darīt, lai bērni atkal gribētu lasīt?

Kembridžas Universitātes pētnieku veiktais pētījumu pārskats liecina, ka dažādos pētījumos lasīšana saistīta ar labāku uzmanību un atmiņu, mazākām garīgās veselības problēmām un veselīgāku dzīvesveidu.

"Lasīšana ir lielisks veids, kā atbalstīt smadzeņu veselību, attīstīt svarīgas kognitīvās prasmes un uzlabot pašsajūtu," sacīja Kembridžas Universitātes profesore Barbara Sahakiana, viena no pētījuma autorēm.

"Ņemot vērā arvien vairāk pierādījumu par tās ieguvumiem, īpaši bērniem, lasīšana būtu jāveicina jau no agrīna vecuma. Taču sākt nekad nav par vēlu – tā var sniegt ieguvumus visas dzīves garumā un arī vecumdienās."

Bērni lasa arvien mazāk

Neraugoties uz pieaugošajiem pierādījumiem par lasīšanas nozīmi bērnu un jauniešu attīstībā, lasīšanas paradumi Eiropas bērnu un skolēnu vidū kopumā pasliktinās.

Jaunākais PISA 2025 ziņojums, kurā vērtē 15 gadus vecu skolēnu zināšanas un prasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, liecina par lasītprasmes pasliktināšanos pasaulē.

OECD pētnieki šo plašāko kritumu cita starpā saista ar mazāku brīvā laika lasīšanu un pieaugošu digitālo ierīču radīto uzmanības novēršanu.

"Ņemot vērā to, cik nozīmīga lasīšana prieka pēc ir agrīnā vecumā, mums būtu jādara viss iespējamais, lai bērnus un jauniešus ieinteresētu lasīšanā," sacīja pētījuma līdzautore Kristela Lenglijā.

Viņa uzsvēra, ka svarīgi ir atrast tēmu, kas bērnam patiešām interesē. Tā var būt pat televīzijas pārraide vai videospēle, kas kļūst par veidu, kā bērnu pamazām ieinteresēt lasīšanā.

Arī komiksi un grafiskie romāni var būt labs sākumpunkts, jo bērniem tie var šķist mazāk biedējoši un garlaicīgi nekā tradicionāli romāni.

Ieguvumi nebeidzas, kad bērns kļūst pieaudzis

Lasīšanas priekšrocības saglabājas arī pieaugušā vecumā. Pētnieki apkopojuši vairākus pētījumus, kas liecina par plašu ieguvumu klāstu – lasīšana saistīta ar mazāku stresu, labāku spēju atslābināties un lielāku toleranci pret atšķirīgiem viedokļiem un perspektīvām.

Īpaši nozīmīga lasīšana var būt vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ar smadzeņu darbību saistītas brīvā laika aktivitātes tiek sasaistītas ar lēnāku kognitīvo spēju pasliktināšanos un mazāku demences risku.

Lasīšana kā vienkāršs veids, kā rūpēties par smadzenēm

Pētnieki norāda, ka laikā, kad visā pasaulē pieaug garīgās veselības problēmas, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta dzīvesveida faktoriem, kas var palīdzēt tās mazināt.

Lasīšana šajā ziņā tiek raksturota kā pieejams un salīdzinoši lēts aizsargfaktors, kas var sniegt ieguvumus visa mūža garumā.

Vienlaikus pētnieki uzsver, ka vēl nav pilnībā izprasti precīzie smadzeņu mehānismi, kas nodrošina lasīšanas pozitīvo ietekmi, tādēļ nepieciešami turpmāki pētījumi.

Tomēr līdzšinējie dati liecina, ka lasīšanu varētu izmantot kā praktisku līdzekli smadzeņu veselības, kognitīvās attīstības un labsajūtas veicināšanai.

Pētnieki norāda, ka politika, kas veicina agrīnus lasīšanas paradumus skolās, bibliotēkās, grāmatu klubos un citās kopienas iniciatīvās, varētu palīdzēt mazināt nabadzības negatīvo ietekmi uz smadzeņu attīstību un mācīšanās iespējām, sniedzot ilgtermiņa ieguvumus bērnu izglītībai un attīstībai.