Strautiņš saskata vienu no labākajiem gadiem Latvijas ekonomikai kopš 2018. gada

Lietuvai šogad IKP pieauguma prognoze samazināta no martā prognozētajiem 3,6% līdz 3,2%, savukārt Igaunijai prognoze saglabāta nemainīga – 2% apmērā.

Savukārt 2027. gadam "Luminor Bank" Latvijas IKP pieauguma prognozi samazinājusi no 3,2% līdz 2,5%, Lietuvas – no 2,4% līdz 2%, bet Igaunijas ekonomikas pieauguma prognoze saglabāta 3% apmērā.

2028. gadā Latvijas IKP pieaugums tiek prognozēts 2,8% apmērā, Igaunijas – 3% apmērā, bet Lietuvas – 1,5% apmērā.

Inflācijas prognoze Latvijai šim gadam samazināta no martā prognozētajiem 3,7% līdz 3,6%, bet Lietuvai palielināta no 5% līdz 5,5%. Igaunijai inflācijas prognoze saglabāta 3% apmērā.

Savukārt 2027. gadam inflācijas prognoze Latvijai palielināta no 2% līdz 3,2%, Lietuvai – no 3% līdz 4,5%, bet Igaunijai – no 2% līdz 3%.

2028. gadā inflācija Latvijā tiek prognozēta 1,5% apmērā, Igaunijā – 3%, bet Lietuvā – 2% apmērā.

Strautiņš norādīja, ka Latvijai šis ir bijis diezgan sekmīgs gads, neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaules ekonomikā. Tas ļāvis uzlabot Latvijas IKP pieauguma prognozi.

Viņš īpaši izcēla apstrādes rūpniecības sniegumu, norādot, ka šo varētu saukt par spēcīgākās un veselīgākās ekonomikas attīstības gadu kopš 2018. gada.

"Luminor Bank" ekonomikas apskatā norādīts, ka aizvadītais pusgads Latvijas ekonomikā bijis nedaudz sekmīgāks, nekā martā gaidīts, un šogad saprātīgās proporcijās aug eksports, investīcijas un patēriņš.

Vienlaikus Strautiņš uzsvēra, ka viena gada labie rezultāti nemaina ilgāka perioda tendences un pārējo Baltijas valstu ekonomikas joprojām ir modernākas. Latvijai vēl ir daudz darāmā, lai tehnoloģiski un organizatoriski panāktu Igauniju un Lietuvu.

Strautiņš arī norādīja uz pārmaiņām Latvijas rūpniecības struktūrā. Ilgstoši lielākā rūpniecības nozare Latvijā bijusi kokapstrāde kopā ar mēbeļu ražošanu, bet šogad inženierijas nozaru – metālapstrādes, mašīnbūves un elektronikas – izlaide kopumā sasniegusi kokapstrādes apmēru.

"Luminor Bank" ekonomikas apskatā norādīts, ka pēdējais pusgads bijis īpaši veiksmīgs inženierijas nozarēm, tostarp metālapstrādei, mašīnbūvei un elektronikai, un nozīmīgās apakšnozarēs ražošanas apmēru kāpums pēdējos mēnešos gada griezumā bijis mērāms pat desmitos procentu. Banka sagaida, ka ar metāliem saistītās nozares turpinās strauji attīstīties.

Apskatā skaidrots, ka inženierijas nozaru attīstību veicina arī Eiropas aizsardzības izdevumu kāpums, kas palielina pieprasījumu pēc droniem, sakaru iekārtām, munīcijas, kaujas mašīnām un to metāla komponentēm. Savukārt elektronikas un elektrotehnikas uzņēmumiem papildu pieprasījumu rada investīciju pieaugums datu centros.

Pakalpojumu nozarēs Strautiņš izcēla ilgstošu biznesa, finanšu, sakaru un saistīto pakalpojumu eksporta pieaugumu. Savukārt tradicionālā tranzīta jeb lielu kravu pārvadāšanas no austrumiem uz rietumiem nozīme turpina samazināties, bet aviācijas sniegums pēdējos gados bijis svārstīgs.

Strautiņš skaidroja, ka Latvijas ekonomikas prognozes šim un nākamajam gadam zināmā mērā ir "samainījušās vietām", jo dažādu ģeopolitisko satricinājumu ietekme uz enerģijas cenām izpaudusies vēlāk, nekā iepriekš gaidīts. Izmaksu kāpums, kas notiek pašlaik, vairs nepaspēs būtiski pasliktināt šā gada kopējos rezultātus, bet tā ietekme vairāk būs jūtama nākamgad.

Ekonomists prognozēja, ka Latvijas ekonomikas rādītāji šā gada trešajā ceturksnī varētu būt ļoti labi, savukārt 2027. gadā ekonomikas izaugsme varētu bremzēties.

"Luminor Bank" ekonomikas apskatā prognozēts, ka mājsaimniecību patēriņš Latvijā šogad varētu pieaugt par 3%, bet mazumtirdzniecība – par aptuveni 4,5%.

Strautiņš norādīja, ka vidējā inflācija Latvijā šogad varētu būt līdzīga kā pērn. Iepriekš bijis pamats cerēt uz straujāku inflācijas samazināšanos, tomēr situācija pasaules izejvielu un enerģijas tirgos šīs cerības mazinājusi. Viņš uzsvēra, ka lielāka makroekonomiskā ietekme no pašreizējā cenu kāpuma būs jūtama nākamgad, nevis šogad.

"Luminor Bank" ekonomikas apskatā norādīts, ka dzīves dārdzības pieaugums Latvijā jau ir strauji paātrinājies un datos tas būs redzams oktobrī un novembrī. Banka prognozē, ka inflācija ap gadu miju var pārsniegt 5%, ja nenotiks strauja energoresursu biržas cenu korekcija. Ņemot vērā salīdzinoši mēreno nominālo algu kāpumu, pastāv risks, ka kopš 2023. gada vērojamā pirktspējas uzlabošanās uz laiku apstāsies.

Bezdarba līmeņa prognoze Latvijai šim gadam saglabāta 6,8% apmērā, Lietuvai tā samazināta no 6,8% līdz 6,5%, savukārt Igaunijai palielināta no 6% līdz 7%.

2027. gadam bezdarba līmeņa prognoze Latvijai palielināta no 6,5% līdz 6,6%, Lietuvai samazināta no 7% līdz 6,5%, bet Igaunijai saglabāta 6% apmērā. 2028. gadā bezdarba līmenis Latvijā tiek prognozēts 6,3% apmērā, Igaunijā – 5%, bet Lietuvā – 6,5% apmērā.

Algu kāpuma prognoze Latvijai šim gadam samazināta no martā prognozētajiem 6,5% līdz 5,7%, savukārt Lietuvai tā palielināta no 8% līdz 9%, bet Igaunijai – no 5% līdz 6%.

Savukārt 2027. gadam algu kāpuma prognoze Latvijai palielināta no 5,8% līdz 7%, Lietuvai – no 7% līdz 7,5%, bet Igaunijai tā saglabāta 5% apmērā. 2028. gadā algu kāpums Latvijā tiek prognozēts 6,2% apmērā, bet Lietuvā un Igaunijā – 5% apmērā.

Strautiņš norādīja, ka pēc ilgāka perioda, kad algas auga straujāk par ražīgumu, uzņēmumu rentabilitātes pasliktināšanās liecina, ka šāds algu kāpuma temps nevar turpināties. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka algu fonds nav būtiski bremzējies un algas turpinās augt.

Ekonomists pieļāva, ka enerģijas cenu kāpuma dēļ ap gadu miju algu pieaugums varētu īslaicīgi stagnēt, tomēr kopumā algas turpinās augt. Augstāku enerģijas cenu un EURIBOR likmju dēļ nākamais gads pirktspējas ziņā varētu nebūt īpaši spēcīgs.

"Luminor Bank" ekonomikas apskatā norādīts, ka mājsaimniecību kreditēšanas pieauguma temps Latvijā šogad nostabilizējies nedaudz virs 10%. Bankas vērtējumā šāds temps pašlaik ir optimāls, jo kreditēšana, kurā lielāko daļu veido hipotekārie kredīti, stimulē ekonomiku, vienlaikus nepārkarsējot mājokļu tirgu.

Strautiņš uzsvēra, ka mājokļu kreditēšana Latvijā pašlaik aug pietiekami strauji un papildu stimulēšana tai nav nepieciešama.