Pēc vairākiem grūtiem gadiem Latvijas ekonomika rāda negaidīti labus rezultātus
Pēdējos gados daudz runājām par stagnāciju Latvijas ekonomikā, bet, šķiet, tas laiks beidzot aiz muguras. Vismaz tādu ainu ieskicē jaunākie tautsaimniecības dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī pieaudzis par 3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš. Tas ir straujākais kāpums teju astoņu gadu laikā, ja atmet lielās pandēmijas laika svārstības.
Labi rezultāti tirdzniecībā, arī eksportā ļoti svarīgajai apstrādes rūpniecībā, tāpat kāpums būvniecībā un vairākās pakalpojumu nozarēs, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
Savukārt samazinājums reģistrēts mežsaimniecībā, jau ilgstošā kritienā esošajā transporta sektorā, kā arī viesmīlības nozarē.
Latvijas lielākā biznesa organizācija nule kā publiskojusi jaunākos uzņēmēju noskaņojuma rādītājus un atzīst, ka ar tajos jūtamas optimisma vēsmas.
"Šodien redzamos IKP datus sagaidījām ar tādu, var teikt, patīkamu satraukumu. Kopumā pozitīvas ziņas. Tas liecina, ka tas optimisms, ko pamanām kopumā uzņēmējdarbības vidē, arī atspoguļojas reālajos datos. Faktiski vienīgais pesimistiski noskaņotais reģions saglabājās Latgale. Un laikam arī pamatoti, ar visu pierobežas kontekstu, ko viņi noteikti izjūt vissāpīgāk."
Pēdējie globālo satricinājumu gadi, sākot jau no kovida un beidzot ar Irānas karu, likuši gan pielāgoties, gan vienkārši samierināties ar tiem.
"Ilgāku laiku tieši tādā ģeopolitiskās nenoteiktības sakarā bija pietiekami liela piesardzība veikt investīcijas. Tagad tomēr visi ir sapratuši, ka tā, acīmredzot, ir jaunā pasaules kārtība, kurā mēs dzīvojam, un nevarēs sagaidīt tādu izteiktu mierīgu vismaz tuvākajā laikā."
"Swedbank" galvenā ekonomiste vērtē, ka gada pirmā puse ir daudz labāka nekā sākotnēji šķitis bažās saistībā ar Irānas karu un Hormuza šauruma bloķēšanu. Enerģijas cenas ir augstākas, bet globālais tirgus kopumā izrādījies negaidīti noturīgs pret šiem satricinājumiem. Alternatīvas piegādes, samazināts patēriņš, klusa, neoficiāla un neafišēta kuģu plūsma caur to pašu Hormuzu un arī iegrābāšanās pasaules naftas rezervēs.
"Swedbank" pat paaugstinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam, bet situācija joprojām ir trausla. Gada pēdējā ceturksnī bremzējošs faktors varētu būt pieaugoša inflācija, tai skaitā augstāku apkures tarifu dēļ.
"Protams, neskaidrību ir ļoti daudz. Hormuza jautājums, visi tirdzniecības kari, Eiropas atkopšanās un konkurētspējas jautājums. Ļoti svarīgs aspekts tajā, vai mēs redzēsim arī Latvijā izaugsmi. Mums ir vajadzīga spēcīga Eiropa, lai arī mēs varētu augt."
Tikmēr Eiropas jeb, precīzāk, eiro zonas līmenī galvassāpes jau tagad raisa inflācija. Aktuāls jautājums ekonomikas izaugsmes kontekstā ir, ko darīs centrālie baņķieri Frankfurtē – vai turpinās celt procentlikmes, lai sadārdzinātu kredītus un slāpētu inflāciju, vienlaikus ar visu ekonomiku kopumā. Tas šodien ieskicēto pozitīvo ainu ar 3% izaugsmi var atkal sākt sašķobīt.
Starp citu šie ir arī pēdējie IKP dati, ko saņemsim līdz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kas nozīmē, ka politiskajās debatēs tuvākā mēneša laikā par ekonomiku šos 3% dzirdēsim piesauktus ļoti daudz.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
