Leiena piedāvā Kanādai kļūt par Eiropas Savienības asociēto dalībvalsti

Jāpiebilst gan, – tas nenozīmē, ka Kanāda kļūs par ES dalībvalsti kā, piemēram, Latvija, Vācija vai Francija. Ar terminu "asociētā dalībvalsts" šajā gadījumā tiek saprata jauna, daudz ciešāka sadarbības forma starp Eiropas Savienību un Kanādu.

Šāds statuss būtu īpašs, jo līdz šim ES nav asociēto dalībvalstu. Tāpēc fon der Leienas piedāvājums faktiski ir signāls, ka Brisele vēlas veidot ar Kanādu attiecības, kas ir daudz ciešākas nekā tradicionāla sadarbība.

Šajās dienās Strasbūrā ieradies arī Kanādas premjers Marks Kārnijs. Uzrunājot Kārniju, savā uzrunā fon der Leiena sacīja, ka vēlas sadarboties, lai "atvērtu durvis Kanādai kļūt par pirmo Eiropas Savienības asociēto dalībvalsti".

Viņa apskāva premjerministru un paspieda viņam roku, izpelnoties klātesošo stāvovācijas.

Šāds piedāvājums izskan laikā, kad Donalda Trampa noteiktie tarifi un viņa atkārtotie izteikumi par Kanādas iespējamu kļūšanu par 51. ASV štatu mudinājuši Otavu meklēt ciešākas ekonomiskās un drošības saites ar Eiropu. Kārnijs iepriekš aicinājis veidot "unikālu aliansi" ar ES, Kanādai cenšoties mazināt savu ievērojamo atkarību no tirdzniecības ar ASV.

Fon der Leiena norādīja, ka Kanāda un ES balstīsies uz jau spēkā esošo brīvās tirdzniecības līgumu CETA, veidojot plašāku "nākotnes aliansi", kuras mērķis ir radīt "kopīgas labklājības un ekonomiskās drošības telpu".

Komisijas prezidente uzsvēra, ka ciešākas attiecības balstās ne tikai tirdzniecībā, bet arī kopīgās demokrātiskās vērtībās.

"Mēs ticam, ka vara nepieder stiprākajiem, bagātākajiem vai skaļākajiem, bet mums visiem. Mēs ticam, ka demokrātijām ir brīvība izvēlēties, ar ko sadarboties," teica Leiena.