Arodbiedrības kategoriski iebilst pret plānotajām izmaiņām slimības lapu apmaksā
Lielās nesaskaņās nonākušas darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošās organizācijas, jo iecerēts mainīt slimības lapu apmaksas kārtību. Darba devēji uzskata, ka ir nepieciešams mazināt negodprātīgi ņemto slimības lapu skaitu, savukārt arodbiedrības ir kategoriski noskaņotas nepieļaut, ka cieš strādājošie.
Diskusijas par izmaiņām darba nespējas lapu apmaksā sociālo partneru vidū ir ilgstošas un uzņēmēju mērķis vienmēr bijis panākt sev izdevīgākus nosacījumus, savukārt tiem, kas pārstāv strādājošos – nodrošināt, ka viņu situācija nepasliktinās. Mēģinot salāgot abu pušu viedokļus, Ekonomikas ministrijā tapis piedāvājums, kas darba lapu apmaksas apmēru samazinātu, būtībā padarot to darbiniekiem neizdevīgāku, jo slimošanas gadījumā viņu ienākumi saruktu vēl par 5-15%.
"Ja jūs šajās 10 dienās šobrīd zaudējat pie vidējās darba samaksas jau 120 eiro, tagad tiek piedāvāts zaudēt vēl 33,11 eiro, tie ir jau 153 eiro. Tā nav mēnešalga, bet, ja jūs tagad slimotu ilgāku laiku, visu mēnesi, tas vēl pieaugtu," norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Brīvo arodbiedrību savienības viedoklim pievienojas arī veselības un transporta nozarēs strādājošo pārstāvji, sakot, ka jau šobrīd liels skaits cilvēku dodas uz darbu slimi tikai tādēļ, ka nevar atļauties slimot.
"Kas notiek tajā brīdī, ja cilvēks saslimis iet uz darbu – kontaktējas sabiedriskajā transportā, veikalos, ierodoties darbā, un infekcija izplatīsies tālāk. Vai tāds ir mērķis?" vaicā Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa.
Arodbiedrības uzsver – izmaiņas attiektos arī uz slimības lapām, kuras izraksta bērnu slimošanas dēļ. "Mēs to pilnīgi kategoriski nepieņemam," pauž Baldzēns.
Darba devēji tikmēr saka – slimības lapas ik gadu viņiem izmaksājot 86 miljonus eiro, turklāt esot milzīgs skaits cilvēku, kuri darbnespējā dodas, negodprātīgu nolūku vadīti. Ciešot arī ekonomika.
"Darba spēka izmaksas šobrīd ir darba devējam Latvijā izmaksā vairāk, nekā tas izmaksā Lietuvā vai Igaunijā, un to arī pierāda mūsu biedru veiktie pētījumi," stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Konkurētspējas jautājumā abu pušu viedokļi un aprēķini kardināli atšķiras, taču darba devēji joprojām esot gatavi diskusijām.
"Ceram arī uz sapratni, jo sociālais dialogs ir par to, lai mēs rūpētos gan par ekonomiskajiem, gan sociālajiem aspektiem, jo viens bez otra nevar pastāvēt," saka Gorkšs.
Ja gadījumā izmaiņas vērtēšanai politiķiem virzīs pašreizējā redakcijā, arodbiedrību pārstāvji neizslēdz iespēju arī streikot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
