Cilvēku smadzenes kļūst lielākas. Vai tas varētu samazināt demences risku?

Kalifornijas Universitātes pētnieki analizēja datus no Framingemas Sirds pētījuma (FHS) kohortas, kas sākās 1948. gadā ASV un sākotnēji ietvēra 5209 vīriešus un sievietes vecumā no 30 līdz 62 gadiem.

Pētījums ir turpinājies 75 gadus, kas nozīmē, ka tagad tajā iekļauti dalībnieki, kuri dzimuši no pagājušā gadsimta 30. līdz 70. gadiem.

Lai gan sākotnēji tas bija paredzēts sirds un asinsvadu slimību izpētei, pētnieki koncentrējās uz vairāk nekā 3200 cilvēku magnētiskās rezonanses rezultātiem. Viņu secinājumi, kas publicēti žurnālā JAMA Neurology, liecina, ka laika gaitā būtiski pieaug dažādi smadzeņu rādītāji.

"Šķiet, ka dzimšanas desmitgade ietekmē smadzeņu lielumu un, iespējams, ilgtermiņa smadzeņu veselību," paziņojumā norāda pētījuma pirmais autors, Kalifornijas Universitātes neiroloģijas profesors Čārlzs de Karli.

"Galvenā loma smadzeņu lieluma noteikšanā ir ģenētikai, taču mūsu atklājumi liecina, ka liela nozīme var būt arī ārējām ietekmēm, piemēram, veselības, sociālajiem, kultūras un izglītības faktoriem," viņš piebilda.

Smadzeņu tilpums palielinājās par aptuveni 6,6%, un 1930. gados dzimušo dalībnieku vidējais tilpums bija 1234 mililitri, salīdzinot ar 1321 mililitru 1970. gados dzimušajiem cilvēkiem.

"Lielākas smadzeņu struktūras, kādas tika novērotas mūsu pētījumā, var atspoguļot labāku smadzeņu attīstību un labāku smadzeņu veselību," teica de Carli. "Lielāka smadzeņu struktūra nozīmē lielāku smadzeņu rezervi un var amortizēt ar vecumu saistīto smadzeņu slimību, piemēram, Alcheimera slimības un ar to saistīto demences slimību, ietekmi vēlīnā dzīves posmā," viņš piebilda.