Bezskaidras naudas norēķini Latvijā sasnieguši vēsturiski augstāko punktu

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

Ja salīdzinājumā ar 2023. gada augustu, tad 2024. gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana.

Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%. Pirms gada, 2023. gada februārī, tā bija 67% pret 33%.

Taču 2024. gada februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, ir 17,1, no tiem 13,1 maksājums veikts bezskaidrā naudā, bet četri – skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā.

2024. gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana – tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, un tas ir par 10 procentu punktiem vairāk nekā pirms pusgada, kā arī par 8 procentu punktiem vairāk nekā 2023. gada februārī.

Pieaugusi arī viedtālruņu izmantošana maksājumos – līdz 22,5%. 2023. gada augustā viedtālruni izmantoja 19 % maksājumu, bet 2023. gada februārī – 16% maksājumu.

Vienlaikus pusgada laikā nemainīga – 68% līmenī – saglabājusies bezkontakta karšu izmantošana. Pieaugums par 5 procenta punktiem pret 2023. gada februāri.

SIA "Latvijas Fakti" direktors Aigars Freimanis "Maksājumu radarā" informē, ka vairāk un aktīvāk bezskaidrās naudas norēķinu iespējas izmanto respondenti ar augstāko izglītību un lielākiem ienākumiem.

Neraugoties uz relatīvi zemāku ienākumu līmeni, jaunās norēķinu tehnoloģijas aktīvi izmanto aptaujas dalībnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Aigars Freimanis

SIA "Latvijas Fakti" direktors

"Varbūt ne pārāk strauji, tomēr stabili pieaug maksājumu veikšana ar bezkontakta karti un mobilo viedtālruni. Interesanti, ka norēķinus ar bezkontakta karti labprāt veic gan jaunieši, gan arī patērētāji pensijas vecumā. Maksājumus ar viedtālruni vairāk veic gados jauni cilvēki, savukārt aptaujas dalībnieki pensijas vecumā ir krietni atturīgāki. Iespējams, pensijas vecuma cilvēku atturība ir saistīta ar viņu īpašumā esošajiem viedtālruņiem. Tie bieži vien ir vecāki modeļi, tie netiek tik bieži mainīti, un to tehnoloģiskās iespējas ir ierobežotas."

Skaidrās naudas īpatsvara kritums maksājumos ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu.

Kā "Maksājumu radarā" informē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa, iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar jaunu pantu, kurā noteikti kritēriji. Piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus. Kritēriji attiektos uz to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā un uz kurām tiek attiecināts pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām.

Pašreizējā tirgus situācijā par nozīmīgām kredītiestādēm atzīstamas četras pēc klientu maksājumu kontu skaita un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apjoma lielākās bankas Latvijā, proti, "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle, kuras ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.

Kredītiestāžu likumā tiks noteiktas vairākas prasības skaidrās naudas saglabāšanai, piemēram, attiecībā uz galveno skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšanas instrumentu – bankomātiem, to ģeogrāfisko sasniedzamību, darbības un pieejamības laiku, skaidrās naudas izmaksas limitiem un tamlīdzīgi.

Aizvadītā pusgada laikā būtiski jaunumi sagaidīti kriptoaktīvu tirgos. Šā gada 10. janvārī ASV Vērtspapīru un biržu komisija apstiprināja 11 biržā tirgotus fondus (ETF), kuru pamatā ir pazīstamākais kriptoaktīvs Bitcoin (BTC).

ETF ir ieguldījumu fondi, kas kotējas biržā un var sastāvēt no vairākām aktīvu klasēm, piemēram, akcijām, obligācijām, valūtas instrumentiem, izejvielām, kā arī citiem aktīviem.

Kriptoaktīvu iekļaušana ETF un nonākšana "tradicionālajā" biržā pavērs iespējas plašākai sabiedrības daļai veikt ieguldījumus BTC.

Līdz šim kriptoaktīvu iegūšana bija samērā komplicēta – to varēja paveikt specializētās biržās vai ar īpašu digitālo maciņu palīdzību. Pēdējo mēnešu notikumi veicinājuši straujas BTC cenas pārmaiņas, tai sasniedzot vēsturiskus rekordus, bet vēlāk vērtībai nedaudz atkāpjoties.

Šīs norises arvien vairāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotājus. 2024. gada februāra "Latvijas Faktu" aptauja liecina, ka par kriptoaktīviem ir dzirdējuši 94% Latvijas iedzīvotāju (9 procentu punktu pieaugums gada laikā). Gada laikā arī no 4% līdz 7% audzis to cilvēku skaits, kuru īpašumā ir bijuši kriptoaktīvi.