Pērn politiķi lēma, ka tiem, kuri izkrituši pārbaudē, dos vēl divus gadus, lai valodu iemācītos. Taču šajā periodā aptuveni 600 Krievijas pilsoņu sasniegs 75 gadu vecumu – slieksni, no kura latviešu valodas zināšanas vairs netiek pieprasītas.
"Jā, viņiem vairs nebūs jākārto eksāmens, viņi varēs vienkārši visus dokumentus, kas pienākas, statusa pieprasīšanai, bet bez valodas kārtošanas."
Vienlaikus jau drīz valodas pārbaudes, visticamāk, būs jāsāk kārtot vēl dažiem tūkstošiem Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu.
Līdzšinējie Imigrācijas likuma grozījumi nav skāruši ap 5000 personu, kuri Latvijā dzīvot palika pēc PSRS sabrukšanas, to skaitā pus otru tūkstotis atvaļināto Krievijas militārpersonu un viņu ģimenes locekļus.
Saeima jau rīt, 11. aprīlī, plāno šo kļūdu labot, grozījumus Imigrācijas likumā papildinot.
"Es pieļauju, ka ir cilvēki, kuri neprot latviešu valodu, bet tur ir apakšā arī daži juridiski jautājumi, kas ir jāpārbauda likumprojekta apspriešanas gaitā. Pats galvenais, lai pieņemot šo likumprojektu, lai būtu noregulēta procedūra, salīdzinot ar iepriekš pieņemto likumprojektu, mazlietiņ laicigi un saprātīgi. Ar normālu termiņu, ar normālu procedūru."
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka šiem Krievijas pilsoņiem uzturēšanas atļauja Latvijā būs jāsakārto līdz nākamā gada vasarai.
Kā ziņots, opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, rosinot noteikt, ka Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, ir pienākums iesniegt dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, kā arī apliecinājumu par valsts valodas apguvi.
Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, likumprojekta grozījumi attiektos uz aptuveni 5000 personām, kas ir Krievijas pilsoņi, norāda NA.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
