Mikroplastmasa kosmētikas produktos un tās ietekme uz vidi
Katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" skan raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kas tapis sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu, lai stāstītu par videi draudzīgām lietām cilvēkiem saprotamā valodā.
Līga Brūniņa ir kosmētikas zīmola "Labrains" radītāja, augstskolas "Turība" docente kosmētikas ķīmijā. Viņai ir doktora grāds ekonomikā, vides ilgtspējas un pārvaldības maģistrs un ķīmijas bakalaurs.
Šajā reizē par to, kas ir mikroplastmasa. Definīcija varētu skanēt šādi: plastmasas mikrošķiedras jeb mikroplastmasa ir mazas plastmasas daļiņas, mazākas par 5 mm, bieži mazākas pat par 1 mm un ar aci neredzamas, kas tiek ar nodomu pievienotas kosmētikas produktiem. Visbiežāk – lai produkts iegūtu pīlinga funkcijas, taču ne vienmēr.
Reizēm šīs ļoti mazās plastmasas daļiņas produktiem tiek pievienotas arī kā emulgators vai pat – lēta pildviela apjoma, konsistences iegūšanai.
"Man personīgi tas šķiet NENORMĀLI! Mūsdienās, kad mēs jau tā "peldamies" plastmasā, likt plastmasu sejas krēmā, lai tas būtu tieši tik biezs, cik ražotājs paredzējis… vienkārši traki."
Brūniņa ādas kopšanu salīdzina ar ēšanu. Tas ir tikpat svarīgi, un tā ir tikpat rūpīgi jāizvēlas, kā mēs izvēlamies ēdienu.
"Ir tādi, kas ēd pusfabrikātus, kas ēd dabiski, bet ir tādi, kas saka, ka nelieto etiķi, cukuru, laktozes un glutēnu saturošus produktus. Ne viss, kas ir dabisks, der mums visiem."
Kā piemēru Brūniņa min pienu, kurā ir dabiski augšanas hormoni, kuriem tur ir jābūt, bet ir jutīgie, kuriem veidojas akne: "Tas nenozīmē, ka piens ir slikts vai tas nav dabisks, bet vienkārši neder."
Tas ir viens no loģiskiem izskaidrojumiem, kāpēc mikroplastmasa sāka aizvietot dabiskās izejvielas kosmētikā, skaidro Brūniņa.
Kas tad ir lielākā mikroplastmasa, tie ir emulgatori un eļļu aizstājēji. Blakus noliekot eļļu un mikroplastmasu to nevarēs atšķirt, atklāj Brūniņa.
"Mikroplastmasa tāpat kā plastmasa, ja mēs apēdīsim, tas mūsu ķermenī nepārstrādāsies. Tāpat ir arī kosmētikai. Ir aktīvās vielas, kas ir ieliktas plastmasas iepakojumā, tad tas nepārstrādājas. Labākajā gadījumā mēs to noskalojam, un tas aiziet notekūdeņos, kas uzkrājas ūdens dzīvniekos."
Mikroplastmasa un kosmētika, kas tad notiek?
Brūniņa, stāstot par skaitļiem, min, ka Eiropas Savienības aģentūra ziņoja, ka 2022. gadā 42 tūkstoši tonnas mikroplastmasas no kosmētikas tika novadītas notekūdeņos.
"Mikroplastmasa nav tā daļiņa, ko mēs varētu sataustīt. Tā ir kā eļļa, šķidrums un apmēram 500 dažādi veidi, ko plaši izmanto kosmētikā, un Eiropā tas ir atļauts."
Svarīgi ir noskaidrot, kā mēs ikviens, kas iegādājamies kosmētiku, varam saprast, ko tas satur.
Brūniņa saka, ja etiķetes lasa skaļi, tad var saprast, un kā piemērus min, akrilāts, neilons, dimetikons, silikons vai būs polietilēna glikogēns, tas sastāvs jau ir saprotams no vārda saknes, ko cilvēks atpazīst no ikdienas lietām.
- Vinils – vinila plates;
- Akrils – akrila nagi;
- Neilons – neilona zeķubikses;
- Polietilēns – polietilēna maisiņi.
Šie uzskaitītie ir plašākie un to var redzē. Sarežģītākos nosaukumus var skatīties aplikācijā "INCI Beauty". Ir arī citas aplikācijas, kurās analizē vai tā ir mikroplastmasa, vai tā ietekmēs cilvēka endokrīno sistēmu vai ir ietekme uz organismu.
"Domājot par kosmētiku, jādomā, kā man tas palīdzēs, cik ilgā termiņā. Vismaz 10, 20 gadus. Tādu laiku periodu. Kāda skaistumkopšanas procedūrām ietekme būs pēc gada, desmit."
Vasarā aktuāls jautājums ir saules krēmi. Tāpēc svarīgi ir saprast, kā izvēlēties videi draudzīgāku saules krēmu.
"Neviens saules krēms nav videi draudzīgs. [..] Titāna un cinka dioksīdu saturošie krēmi ir cilvēkam vissaudzīgākie. Ķīmiskais filtrs absorbējas ādā. To var atpazīt pēc tā, ka tas jāuzklāj uz tīras ādas un jāgaida 20 līdz 30 minūtes. Ķīmiskais filtrs iesūcas ādā."
Runājot par mītu, ka videi draudzīga kosmētika ir dārgāka, Brūniņa atzīst, ka mikroplastmasas eļļas ir lētākas, bet, ja skatās plašās, kā plastmasa tiek ražota, un tas nav tikai no patērētāja viedokļa, tad jau citādāk jārēķina.
"Ir dabīgie krēmi, kas ir ļoti lēti. Pirmkārt, eļļas tīrība, pieejamība. [..] Ar ko dabiskās kosmētikas krēmi atšķiras no mikroplastmasām, tie ir smagākas tekstūras, tik ātri neuzsūcas un ir taukainība. Savukārt vieglo tekstūru, zīdainību sniedz mikroplastmasa."
Brūniņa neslēpj, ka cilvēks ir pieradis un viņam šķiet, ka tas ir kaut kas dārgs un labs. Tās ir cilvēka sensorās sajūtas, ko Brūniņa salīdzina pat ar nevēlamu ieradumu. Savukārt dabiskiem krēmiem ir emulsija – ūdens ar eļļu sajaukts kopā un tad ir pielikts emulgators, lai nenoslāņojas.
Arī dabā mēs redzam biezās emulsijas, piemēram, krējums, ir daudz stabilāki. Tos sauc ūdens eļļā. Tas ir daudz vienkāršāk, un parasti, kad sāk kosmētiku ražot, tad sāk ar bieziem lūpu balzamiem, ziedēm. Tos ir vieglāk pagatavot, skaidro Brūniņa.
Stāstot par patērētāju, Brūniņa saka, ka viņš prasa vieglo tekstūru vai ātru uzsūkšanos, tad tas ir sarežģītāk. Tajā mirklī veidojas citas izmaksas.
Galvenie atslēgas vārdi vielām, kurām būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties kosmētiku:
- Akrilāts;
- Dimetikons;
- EDTA – ne īpaši nevēlam kosmētikas produktos;
- Jutīgai ādai nevajadzētu izvēlēties produktus ar ēteriskajām eļļām.
Sarežģītākos nosaukumus var skatīties aplikācijā "INCI Beauty".
Raidījumā tiks runāts par tādām tēmām kā:
- Svētki, dāvanu pirkšana, patēriņš, ēdienu pārpalikumi uz svētku galda;
- "Melnā" piektdiena, kiberpirmdiena un iepirkšanās;
- Dabas daudzveidība, vides ietekme uz emocionālo veselību;
- Atpūta pie dabas, zaļāki festivāli un pasākumi.
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" jauns raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kurā runās par zaļu dzīvesveidu, kā varam būt draudzīgāki dabai un līdz ar to paši sev. Lasi un kausies arī portālā šeit.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild radio "Star FM".
