Kā klimata pārmaiņas ietekmēs Latviju?

Vairākās vietās pasaulē varētu nebūt pieejama pārtika un dzeramais ūdens, kā arī mazināsies bioloģiskā daudzveidība. Bet kā klimata pārmaiņas ietekmēs Latviju? Lai strādātu pie pirmā īpašā ziņojuma, Rīgā ieradušies ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pārstāvji.

Klimata pārmaiņu negatīvās sekas esot jūtamas ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā – netipiski karstuma viļņi un sausuma periodi vasarās, stipri nokrišņi, aizvien siltākas ziemas – sagaidāms, ka šīs parādības kļūšot aizvien biežākas un intensīvākas.

KEM Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktore Ilze Prūse norāda: "Klimata pārmaiņas nenozīmē, ka kopumā kļūs jaukāks laiks. Jā, vidējā temperatūra gada ietvaros palielinās. Bet nepatīkamākais ir tas, ka palielināsies nokrišņi. Pilsētā intensīvās lietusgāzes. Ļoti īsā laikā liels ūdens daudzums, un kanalizācijas sistēma netiek galā, applūst, bojā īpašumus, rada zaudējumu. Pret šādiem gadījumiem jāsagatavojas."

Lai sāktu darbu pie pirmā ziņojuma izstrādes par klimata pārmaiņām un pilsētām, Rīgā ieradušies zinātnieki no dažādām pasaules valstīm. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes priekšsēdētājs uzsver, – globālā sasilšana nav jautājums, par ko varam domāt tālā nākotnē, to visi izjūt jau tagad.

ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes priekšsēdētājs Džims Skī skaidro: "Vienīgais ceļš, kā panākt sasilšanas samazinājumu par 1,5 grādiem – ir strādāt enerģijas sektorā. Ir nepieciešami centieni iegūt nulles emisiju enerģiju, kā arī kļūt energoefektīvākiem un vairāk lietot elektrību. Tāpat nepieciešams veicināt ilgtspējīgāku lauksaimniecības sistēmu."

ANO Klimata padomes ziņojums ir fundamentāls pamats analīzei ne tikai pasaulē, bet arī katrā valstī nacionālā līmenī. Arī Latvija balstās uz pētījuma rezultātiem, prognozējot, kā tas atspoguļosies pie mums. Zinātnieki norāda – jau tagad esot skaidrs, ka līdz šā gadsimta beigām vidējā gaisa temperatūra turpinās paaugstināties, bet lielā sāpe esot jūras piekraste.

LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna norāda: "Baltijas jūra sasaistīta ar okeāniem, un šeit esam cieši saistīti. Baltijas jūrā ūdenslīmenis paaugstināsies un diezgan būtiski. Šobrīd visu scenāriju – līdz gadsimta beigām pat līdz 70 centimetriem. Šobrīd vērojams intensīvs krasta erozijas procesi – vietas, kur jūra paņem sauszemi. Līdz ar ūdenslīmeņa paaugstināšanos visa piekraste kļūs ievainojamāka.

Vienlaikus eksperti norāda, ka nevaram runāt par klimata pārmaiņām, nerunājot par investīcijām. Bet šā brīža pasaules finansējums klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai ir trīs līdz sešas reizes mazāks, nekā nepieciešams.