"Kultūrpēda": Vai digitalizācija mākslā nozīmē mazāku ekoloģisko pēdu?

Raidījumu cikla "Kultūrpēda" piektā sērija analizē: kādu nospiedumu dabā aiz sevis atstāj laikmetīgā māksla Latvijā un pasaulē? Ko par vides aizsardzību domā paši mākslinieki, mākslas galerijas un Latvijas nacionālais muzejs? Piemēram, starptautisku atzinību guvušais latviešu mākslinieku tandēms Rasa un Raitis Šmiti savā galerijā RICX jau vairākus gadus pievēršas ar ekoloģiju saistītām tēmām. Vai viņiem izdodas gan vienlaikus runāt par ilgtspēju savā mākslā, bet arī pašiem to ievērot?

Pasaules dabas fonda pārstāve Madara Merle raidījumā "Kultūrpēda" skaidro, ka digitālā pasaule ir ārkārtīgi enerģiju prasoša. Turklāt 60 līdz 80 % no visa interneta patēriņa ir tieši kultūra un māksla. "Lai uzturētu visas šīs sistēmas – datu centrus, ieskaitot arī ierīces, kas nodrošina to, ka mēs varam piekļūt dažāda veida saturam, video straumēšanai, veikt dažādus pieprasījumus – tas viss ir ļoti, ļoti enerģētiski neizdevīgi. Tas no enerģētiskā viedokļa – ir ļoti dārgi. Par to ir jādomā," uzsver Merle.

Raitis un Rasa Šmiti savā galerijā RIXC, kā arī pašu radītajos mākslas darbos domā tieši par šo jautājumu – par digitālo pasauli, un kā tā iekļaujas ilgtspējīgas domāšanas ietvarā.

Galerijā RIXC nesen tikusi izstādīta māksliniece Džoanna Molla (Joan Moll), kuras darbs bija veltīts tam, lai atspoguļotu, ko dabai nozīmē sērfošana interneta pārlūkā "Google".

"Darbs bija radīts internetā. Bet pie mums bija arī izstādes versijas uz diviem ekrāniem. Tu atver lapu, un tad sāk skriet cipari. Tie rāda, cik daudz ogļskābās gāzes, izmešus, šobrīd, kopš tu atvēri pārlūkprogrammu, saražo visi serveri, kas izmanto "Google"," par izstādi pastāsta Raitis Šmits. "Otra lapa [ekrāns] rāda koku ikoniņas, mazas bildītes. Tās gāja burtiski ik pēc sekundes. Tie bija tie koki, kurus būtu jāiestāda, lai tie spētu saražot pietiekami skābekļa un kompensētu serveru saražoto ogļskābo gāzi," skaidroja Šmits.

Kā vienu no piemēriem mākslas darbam, ko paši mākslinieki Šmiti radījuši, Raitis Šmits izceļ elektrības iegūšanu no baktērijām. Tām, kas mājo ezeros, dīķos un pat dubļos. Šmiti kopā ar kolēģiem – zinātniekiem, tostarp biologiem, pētīja jaunākās paaudzes tehnoloģijas zaļās enerģijas iegūšanā. Mikrobu degvielas šūnu. Ar tās palīdzību elektrību var iegūt no baktērijām, kas mitinās pat notekūdeņos. Kad bateriju ievieto ievieto šādā vidē, rodas elektroni un tos pievelk elektrodi ūdenī, tā radot elektrisko strāvu.

Mākslinieki šo tēmu pētījuši vairākus gadus kopā ar biologu Artūru Grudulu un citiem zinātniekiem no Latvijas Universitātes Cietvielas fizikas institūta. Mākslas darbos elektrības svārstības padarītas redzamas un dzirdamas. Eksperimentos gan atklājies, ka šādi var saražot niecīgu elektrības daudzumu. Tomēr pietiekami, lai darbinātu pulksteni.

"Runa ir par dzīvām būtnēm, kas dzīvo visur un mūsos un dabā un faktiski viens no tādām senākajām dzīvības formām. Mums patika tā teorija, ka dabā vairāk pastāv nevis konkurence, bet simbioze jeb sadarbība starp dažādām dzīvības formām. Izveidojām skaņas un video instalāciju no tā, kā baktēriju šūnas ģenerē strāvu, strāva tiek pārvērsta ciparos un cipari – tādā ģeneratīvā skaņas instalācijā," pastāstīja Šmits.

Raidījumu "Kultūrpēda" finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild SIA "Red Dot Media".