"Kultūrpēda": Izrādē bārstīto ēdienu savāc un izmanto atkal – kā zaļais kurss ienāk Latvijas teātros?
Zaļā kursa ieviešanā Latvijas teātros priekšzīmi citiem rāda Ģertrūdes ielas teātris. Izstrādāts pat īpašs manifests, kurā stingras vadlīnijas izrāžu veidošanai, lai tās atstātu pēc iespējas mazāku pēdu uz zemeslodes. Viens no tā punktiem skan: "Izrādes scenogrāfija nedrīkst pārsniegt 20 kubikmetrus, tai jābūt ievietojamai mikroautobusā, ko var vadīt ar B kategorijas autovadītāja tiesībām," vēsta raidījums "Kultūrpēda".
2021. gadā izveidota starptautiska teātru "Zaļā grāmata". Tā piedāvā jaunu veidi, kā izrāžu veidotājiem un arī mākslas ēku radītājiem strādāt, uzvest, un būvēt. Projektam pievienojušies vairāki pasaules teātri. Vadlīnijas var izmantot un ieviest jebkurš. Lai gan līdz šim neviens Latvijas teātris nav ieviesis "Zaļajā grāmatā" aprakstītās vadlīnijas, tomēr zaļā kursa ievērošanā Latvijā priekšzīmi citiem rāda Ģertrūdes ielas teātris.
"Nav jau svarīgi, ka mums formāli šādi plāni ir. Svarīgi, ka mēs to praktizējam arī ikdienā. Tas sākās no tā, ka mēs jau pirms daudziem gadiem sākām šķirot – papīru atsevišķi un plastmasu atsevišķi. Kad vēl tas netika ne no viena pieprasīts. Mums likās, ka tā ir jādara," stāsta Maija Pavlova, Ģertrūdes ielas teātra producente.
Sarežģītākais, ieviešot "zaļos principus" teātra darbībā, bijis panākt vienotu izpratni, stāsta Pavlova. Ikdienā teātrī iesaistīti ne tikai štata darbinieki, bet arī brīvmākslinieki. Viņiem nākas skaidrot, kāpēc scenogrāfijā neizmanto skrūves vai daudz elementu, vai kāpēc priekšroka tiek dota materiāliem, kuri jau ir pieejami, nevis jāiegādājas no jauna.
Viena no nesen Ģertrūdes ielas teātrī uzvestajām izrādēm ir režisora un aktiera Artūra Čukura iestudējums "turi mani cieši".
Čukurs uzsver, ka viņam ir ārkārtīgi svarīgi, lai aiz viņa nepaliktu daudz atkritumu, arī veidojot savu izrādi. Izrādē mākslinieks izmētā ļoti daudz dažādus objektus. "Tas man prasa stundu," stāsta Čukurs. "Lai tos savāktu, man ir nepieciešamas divas stundas. Visu sašķirot, saslaucīt. Sabērt, kur vajag."
Mākslinieks bijis ārkārtīgi pārsteigts pēc izrādes dzirdot, ka skatītājiem rodas iespaids: visi izrādē izmantotie objekti tiek izsviesti atkritumos. "Man tas šķiet tik pašsaprotami, ka man likās interesanti, ka dzirdot kaut kādas atsauksmes par izrādi, ka cilvēki šausminās, ka tāda kaut kāda pirmā reakcija – ārprāts, – jūs taču to visu pēc tam metat ārā. Bet man tas likās pilnīgi pašsaprotami, ka mēs to nedarām," stāsta Čukurs. Viņš stāsta, ka, piemēram, izrādē tiek izmantotas olu čaumalas. Viņa ieskatā, tas nozīmē, ka šim produktam tiek dota otrā dzīve, jo citādi – nonāktu atkritumos vai kompostā.
Savukārt vērtējot zaļo kursu teātros, raugoties no gaismošanas perspektīvas, gaismu mākslinieks Ivars Vācers norāda, ka arvien mazāk tiek izmantotas greznas scenogrāfijas, aizstājot tās ar ekrāniem.
"Arvien mazāk mēs izraugāmies tādas greznas scenogrāfijas kā tas bija kādreiz. Ar tūkstoš mini, mazām lietiņām uz skatuves. Gan kovidlaikā, gan vispār – mēs esam ļoti pieraduši pie ekrāniem. Man šķiet, ka tādas greznas scenogrāfijas bieži vien tiek aizstātas ar LED ekrāniem , milzīgām gaismām – gaismas instalācijām," novērojis Vācers.
Vairāk par to, kā zaļais kurss ienāk Latvijas teātros – Ģertrūdes ielas teātrī, Leļļu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā – skati "Kultūrpēda" ceturtajā raidījumā.
Raidījumu "Kultūrpēda" finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild SIA "Red Dot Media".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
